Halina

Mani katru brīdi pārņem arvien interesantākas un dažādākas sajūtas. Gandrīz kā grūtniecei - garastāvokļa maiņas :)

Ir interesanti katru rītu un vakaru skaitīt lūgšanu un augt.. ir interesanti.. bet pagrūti uzsūkt tik intensīvi informāciju

Brīžiem grimstu atmiņās

Es pamazām jūtu, ka pati veidoju savus sapņus.. atceros kā vienā no dīvainākajiem sapņiem es vairs negribēju skriet pa trepēm līdz 5.stāvam zinādama,ka tā atkal būs bezgalīgā skriešana, tādēļ pateicu : 'nekā nebūs, skriešu tikai līdz otrajam stāvam' un sapņa turpinājums veiksmīgi notika otrajā stāvā :) un man nebija jāskrien ar sajūtu,ka nemaz nevaru paskriet!

Bet tik un tā laiku pa laikam iegrimstu kā sapņos tā dzīvē tādā tukšumā.. kad pamosties un izrādās ir pagājuši jau 3 gadi!

Tā es vienreiz sapņoju, ka mana māsa bija ar bērnu ratiņiem un stāstīja, ka viņai ir 23 gadi.. un es pēkšņi nevarēju aptvert kur pagājuši 3 gadi, un vispār - kas un kur es esmu

brīžiem mani pārņem bailes,ka es vnk pazudīšu un pamostoties nezināšu kas un kur esmu - vai man ir vīrs, bērni, darbs, vai ir draugi, vai ir labas attiecības ģimenē, vai patiesībā mēs jau grasamies šķirties. Stulbi ir aiziet mājās domājot, ka mīli savu vīru, bet izrādās,ka patiesībā viņš tevi ienīst, jo esi ragana un grasās šķirties!

Bet šobrīd es cenšos turēties pie realitātes. Vai vismaz izliekos!...

... man centās iestāstīt, ka neesmu pumpaina!

Dievs, dod man negrēkot!

Mīlu,
Ieviņa!