Joprojām diemžēl nezinu atrisinājumu. Vienīgais, iespējams, ka vajag nogaidīt. Ļaut otram un pašam sev padomāt, tiešām kādu nedēļu vai divas likt viens otram mieru.
Dīvaini bet fakts, ka pēc "izšķiršanās" pāris saprotas daudz labāk, uzzina viens par otru vairāk nekā pirms tam. Pati to esmu piedzīvojusi.
Šobrīd skatoties no malas šķiet, ka to vajag izdzīvot, šis laiks ir jāizbauda un jāizmanto.. jo tas tomēr ir mazliet citādāks skats uz to otru cilvēku un sevi, mazliet no ārpuses.
Protams ir grūti skatīties un gribas kliegt uz tiem diviem, kas mocas paši sevis dēļ, bet nevajag teikt, ka viņi ir stulbi un citus apvainojumus - tie, kas ir tur iekšā visbiežāk arī tad, ja ar prātu saprot, nevar paši izdarīt tik gudri, kā būtu jādara.
Bet es tik un tā nezinu šai situācijai atrisinājuma.. jau kuro reizi man tiek piespēlēta šī izrāde, lai paskatītos un padomātu (lai palīdzētu?)... nezinu pie kā man jānonāk, bet... es ceru, ka tas nav mājiens ar MIETU :)
Mīlu,
Ieviņa.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}