Halina

Es to Tavu rakstu izlasīju un atceros, ko ar to sapratu. Godīgi sakot uztveru to joprojām aptuveni šādi:
/pag, uztaisiishu kakao aatri/


tātad: Tu prati uzklausīt dabu un augstākos spēkus, kad tajā pašā laikā kāda sieviete savu zemes rūpju pārņemta skrēja pāri tai ielai neskatīdamās.
Es neuzskatu, ka tai bija jābūt Tev. Domāju, ka tas ir ĻOTI uzskatāms piemērams pārējiem par to, ka brīžiem tomēr ir jāprot atiet no ikdienas "jādara, jāiet, jābūt, jāskrien" sindroma un nedaudz ļauties tam, ko mums mūsu sargeņģelis (nu vienalga kas) grib pateikt (vai arī ļauties tai plūsmai, kur mūs liktens patiesībā ved, nevis skriet tur, kur mums šķiet, ka mums "jāaizskrien").

//nu nav diemžēl man tāda talanta - izteikties. Bet centos kā protu :) Ņem par labu!

Ieviņa.