Vecā audiokasetē (pašrakstītā, kur rakstījām dziesmas vienu otrai pāri)
atradu šo dziesmiņu.

Simon Collins - Pride
http://www.youtube.com/watch?v=w-V7WSzWNx0

pride is all we have now
when we`re left with nothing
too strong to break with muscle
beyond any pain or suffering

a soul`s redemption
to face the fear of rejection
the last reserve for being
a life without doesn`t have any meaning

no need to hide and stay protected
don`t be afraid to show that you have pride

forced into the molding
just another s.i.n. number
afraid to break the iceing
around your soul`s slumber

there`s more to life than what I see here
don`t be afraid to show that you can fly

Uzgāju arī mūziku no Mazā Prinča izrādes.

Atceros mēs spēlējām, konstrukcija bija dīvaina, tomēr ziņa kopā ar mūziku un bezpersoniskajiem tēliem šķiet līdz skatītājiem nonāca pilnībā, atceros skatītāji raudāja.
Iespējams tā bija vienīgā izrāde, ko spēlēju, kad skatītāji raud.

Un man žēl, ka toreiz tā īsti nespēju apjaust to, kāda iespēja bija manās rokās. Neapjautu, kur piedalos.
Gribētos zināt vai vispār bija kāds ieraksts no šīs izrādes, jeb tikai mūsu atmiņās tā ir saglabājusies šāda.

Un tas vairs nebija amatieru teātris.

Šķiet par šo man ir vienas no iespaidīgākajām atmiņām, lai gan neesmu pārliecināta, iespējams daudz ko esmu piedomājusi klāt.

Mūzika jau vien rauj vaļā visus kanālus,ja tam apakšā paliek Mazo Princi....