Halina

Uzgāju arī mūziku no Mazā Prinča izrādes.

Atceros mēs spēlējām, konstrukcija bija dīvaina, tomēr ziņa kopā ar mūziku un bezpersoniskajiem tēliem šķiet līdz skatītājiem nonāca pilnībā, atceros skatītāji raudāja.
Iespējams tā bija vienīgā izrāde, ko spēlēju, kad skatītāji raud.

Un man žēl, ka toreiz tā īsti nespēju apjaust to, kāda iespēja bija manās rokās. Neapjautu, kur piedalos.
Gribētos zināt vai vispār bija kāds ieraksts no šīs izrādes, jeb tikai mūsu atmiņās tā ir saglabājusies šāda.

Un tas vairs nebija amatieru teātris.

Šķiet par šo man ir vienas no iespaidīgākajām atmiņām, lai gan neesmu pārliecināta, iespējams daudz ko esmu piedomājusi klāt.

Mūzika jau vien rauj vaļā visus kanālus,ja tam apakšā paliek Mazo Princi....