Halina

Korporatīvais pasākums šogad bija cauraudzis, jeb daļēji izdevies.
Nevaru vēl izdomāt vai apmierinātāka biju pagājušogad vai šogad.
Pieņemšu, ka tomēr pagāšgad.

Bet. Uz vienu mirkli tomēr sajutos piederīga uzņēmumam. Jo daļa darbinieku bija sagatavojuši jauku, personalizētu dziesmu par uzņēmumu. Un paķēra jau tas, ka kolēģi vispār dzied (vai repo) un tieši tie kolēģi un protams teksts.
Jā, tas bija forši un tad piestāvēja arī zilā aproce un uzņēmums rocks!

Bet ēdiens priekš manis bija apbēdinājums. Par laimi es ātri aizmirstu un neesmu gājusi meklēt kašķi.
Pavārs, kurš esot teisi "mēs visu pricipā taisam bez glutēna" bija kartupeļu knōdeļos viducī salics maizes kubiciņu.
Un es nenoticēju, ka tā ir bezglutēna maize.
Izrādījās "rozā cepta pīles krūtiņa" nozīmēja nevis rozīgas garšvielas, kā es savā blondajā galvā biju izsapņojusi (un es te nerunāju par bārbijrozā), bet gan to, ka tā gaļa nav izcepta.
Un tā kā es ēdu tikai gaļu un kāpostus (kuri bija sataisīti protams ar vīnu)... nepārēdos.
Pirms tam starter-zupiņa gan bija ideāla. Nezināju ka ķirjusēklu eļļa ir tik garšīga.
Bet nu jā.. vai caureja man nākošajā vakarā bija dēļ "bezglutēna" zupas?

Saldajā.. es jau biju zaudējusi apetīti un drosmi. Bet tomēr skābā ābola maliņas ar paštaisīto saldējumu apēdu. Bija garšīgi. Pildījumu (kas vārda tiešākajā nozīmē izskatījās pēc kakas) neēdu, jo neizraisīja uzticību par izmantotajā sastāvdaļām. Arī vaniļas mērcīte nobiedēja.

Pārmaiņas pēc šogad bija dejas. Un mēs ar vīru saņēmāmies iziet uz deju grīdas mazliet pamīcīties kopā ar citiem bariņā. Labi, ka tā. Kolēģis viens vēl norādīja, ka es vienmēr esmu uz deju grīdas, t.i. tituls tika saglabāts.

Uz deju grīdas bija vismas divas manāmas grūtnieces un es.

Kleitu uzstiepu sev mugurā. Pati es priecīga, bet kopumā jutu ka dikti par mazu kleita krūtīs. Dibenā vēl bija ok.
Jociņš, kas man vēl nebija nekad atgadījies - nebiju aiztaisījusi sānā rāvējslēdzi (priekšā arī viens, to aiztaisīju).
Un neviens nepamanīja (cerams), līdz es pati tualetē pamanīju un visu laboju.
Man bija arī sarkans apakškrekls un lakats uz pleciem, laikam nebija tik viegli to pamanīt.

Jāiemācās laikam sagriezt to tekstu tā, lai nepiespamoju freindlisti. Citreiz.