Ieraksta doma bija aptuveni tāda - es tagad esmu laimīga, man nevienu nevajag, pat Viņu ne.
Un tur es pamanīju agrāk sevī bijušu neatbilstību - ja šobrīd nevienu nevajag, tad domā nemaz nesēž tāds teksts - 'es par Viņu nedomāju, man Viņu nevajag'. Ja tāds teksts tomēr sēž, tad pašos pamatos tas parāda, ka par Viņu tiek domāts, un ka tas nav pagātnē.
Un uz šī fona es pamanīju, ka sagaidot Jauno Gadu es patiešām biju pati savā dzīvē. Līdz pēdējam. Nevienam ne zvanīt neienāca prātā. Un vēl ilgi man nenāca prātā domas par to, ka man kaut kas trūktu.
//nu tik grūti izskaidrot :) Bet gribējās pateikt, ka ir izaugsme manā emocionālajā pasaulē iestājusies.//
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}