gremošanas sistēmai jāpierod tomēr. es vegānismu asocēju ar askētismu, tāpēc man tas viss bija ļoti lēts pasākums (lētāk, nekā ēst gaļu), jo vienkaŗši ēdu ļoti vienkāršus un salīdzinoši lētus ēdienus, ēdienu neuztverot kā baigo baudu, bet gan kā funkciju.

neticēsi, bet biju vegāns 8 gadus. sākās kā prikols, bet tad pēc pirmās nedēļas jutos tik viegli (burtiski), ka negribēju nākt atpakaļ. pēc, nez, 8 gadu vegānbūšanas siers mani pieveica. tagad vienkārši neēdu gaļu, jo vispār nav ne mazākās vēlmes (nedaru to ētisku apsvērumu dēļ - ja man ir pieeja svaigi nokautiem, pašaudzētiem organismiem, kas ir labi ja pāris reizes gadā, tad gan topu par apēdu kādu gabaliņu).

(Reply to this) (Thread)

nu, es jau to gaļu jau tā reti kad (un tikai selekcionēti - tītars, zivs, kāds jēra gabaliņš) un kopumā esmu veģetārietis. Bet ar izteikti vegānu ēdienu laikam jau uzņemu nenormāli daudz šķiedrvielu, as tos zarnu procesus maina :) Iespējams, jāpierod, kā saki.

Vienīgais, kas varētu pietrūkt, jau tagad iztēlojso, būs gardās svētdienu omletītes - fritatas. Un man jau patīk paēst, turklāt ardi, tas man ir neliels extasy un stress relief. Nē, resna neesmu, LOL

(Reply to this) (Parent)