Non serviam [entries|archive|friends|userinfo]
Vērotājs, staigātājs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Jaunie Dziesmas Stāsti ]

[Apr. 21st, 2005|02:41 pm]
[Tags|]
[stāvoklis |Enraged]
[melodija |Rage - Down; Tristania - My Lost Lenore; - Angellore]

Apātija? NĒ Apātijai!! Death to the Infidels!

Šaubas aptumšo saprātu, tās traucē skaidri domāt, tās savažo rokas un sasaista kājas. Es nešaubīšos! Vēju un lietus šķēpu rokā skriešu es cauri. Un beigās... un beigās pie mērķa bez šaubu, bez baiļu, bez sāpju, bez moku... Jā, ceļš beidzot būs vaļā, nekad vairs galā.
Linklem tiesu

[Apr. 15th, 2005|12:59 pm]
[Tags|]
[stāvoklis |Tainting]
[melodija |Staind - Open your eyes]

Saule man spīd cauri, taču otrā pusē tā vairs nav saule. Man izejot cauri tā aptripīta top un nespīd vairs tik spoži. Es atņemu tev viņas svētību, es zogu tev dzīvības māti, es apgānu gaismu, bet arvien tu mani paturi pie sevis, savai saulei priekšā. Kāpēc?

-tava saulesbriļļu lēca

Linklem tiesu

[Dec. 25th, 2004|03:44 pm]
[Tags|]

Un mācījtājs stāstīja - mums laika vienmēr trūkst. Piedod, bet es nespēju neapstrīdēt gudrā vīra vārdus, jo laiks ir vai vienīgais, kas mums patiešām ir
Link1 spriedums|lem tiesu

Sage [Nov. 20th, 2004|10:29 am]
[Tags|]
[stāvoklis |Viedais teic]

Bailes savažo garu. Ja noslēgsi savus vārstus, tās iekšpusē kūsās un virdīs liedzot tev skaidru darbību. Ļausi tām plūst cauri neaizķeroties un nekas nespēs stāties tev ceļā, pat nāve ne.

Nepacietība lauž garu. Tā nīcina saiknes un padara tavu esību haotisku, un nepacietības objekts saņemot vairs nespēj sniegt pilnu savu vērtību. Mierā sagaidīts, turpretī, dos iespēju ilgstošāk baudīt ieguves mirkli.
Linklem tiesu

[Nov. 11th, 2004|04:47 pm]
[Tags|]
[melodija |Nightwish - Carpenter]

I've become neglectful! Save me? No! Save you, save you from me, save you from saving me. Run when I stay, lie when I wish to chase! Just don't let me win!
Linklem tiesu

Cīnījos ar bezmiegu [May. 18th, 2004|10:27 am]
[Tags|]
[melodija |Vēja dārdi čukstu jūrā]

Katru nakti eju gulēt trīs vietās:

Mans ķermenis guļ manas istabas kubā, starp četrām sienām, griestiem un grīdu, ietīts segās un palagos. Ik vakaru putni man šūpuļdziesmas dzied.

Mana sirds un dvēsele mieg brāļu mežā - darkside, manā liegajā svētnīcā starp svētās birzs kokiem.

Mans prāts tikmēr ceļo uz iedvesmas aku, uz drūmmežu dziļo. Un tur, iztēles templī sēd krauklis man pretī uz sūnklātā celma, no mēness plūst ēna. Mērcu es spalvu zāles rasā, un rakstu savu dzīvi zāles stiebros.
Linklem tiesu

navigation
[ viewing | most recent entries ]