| Cīnījos ar bezmiegu |
May. 18th, 2004|10:27 am |
Katru nakti eju gulēt trīs vietās:
Mans ķermenis guļ manas istabas kubā, starp četrām sienām, griestiem un grīdu, ietīts segās un palagos. Ik vakaru putni man šūpuļdziesmas dzied.
Mana sirds un dvēsele mieg brāļu mežā - darkside, manā liegajā svētnīcā starp svētās birzs kokiem.
Mans prāts tikmēr ceļo uz iedvesmas aku, uz drūmmežu dziļo. Un tur, iztēles templī sēd krauklis man pretī uz sūnklātā celma, no mēness plūst ēna. Mērcu es spalvu zāles rasā, un rakstu savu dzīvi zāles stiebros. |
|