Pirms brīža sēžu pie darbagalda, štukoju, ka drīz jāiet meitai pakaļ uz dārziņu, bet nevaru atcerēties, vai no rīta viņa uz dārziņu brauca ar velo, vai arī gājām abi ar kājām. Mums te 150 metri līdz dārziņam, viegli aizmirsties no rīta, it sevišķi, ja abi esam samiegojušies.

Bet tad man zvana auklīte, kura bija pasteigusies un pirmā aizgājusi uz dārziņu, gājušas abas prom no turienes, kad Līva esot atcerējusies, ka viņai ritenis palika dārziņā. :) Gandrīz jāiet uz garāžu skatīties, bet nu, ņemot vērā, ka ķivere stāv priekšnamā (un bez ķiveres diez vai būtu viņu palaidis), gan jau ka abiem vienlaikus nostrādājis kaut kāds vienāds aizmāršības/atcerēšanās reflekss vai kā nu to varētu nosaukt.