Ja nu tev patīk tā justies... :(

(Reply to this) (Thread)

ļoti reti, kad patīk!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nekas cits kā tava vēlēšanās šādas izjūtas nerada...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nesaki vis tā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nosauc kādu citu iemeslu. Man wot šobrīd pašam būtu iemesli depresņakam - kā pateicu organismam, ka tuvākajās dienās nekā neatliekama nav, tā viņš momentā sasirga un šobrīd es esmu diezgan nožēlojamā paskatā un izjūtas nu g=alīgi nemodinas optimismu. Izlienu no gultas g.k. praktisku vajadzību spiests. Bet tādēļ neturu nelaimīgu ģīmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ar` neturu nelaimīgu! saproti, runa ir par kaut ko lielāku, kā, piemēram, ikdienas neveiksmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad nosauc kādu lielāku iemeslu. Arī plašākā nozīmē man netrūktu iemesla justies nelaimīgam - gan personiski, gan globāli, jo globālas problēmas man visai ievērojami ietekmē dzīves noskaņojumu. Aber - ņe dožģoķes'! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod, bet Tas laikam nav nosaucams vārdos :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vārds "hipohondrija" te nederēs? :) T.i. pacients pats sev iedomājas slimību...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nederēs! Es neko neesmu iedomājusies un tā nemaz nav slimība, tāda ir mana personība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja "tāda ir tava personība", tas ir sinonīms hipohondrijai... un tevis pašas izvēle, nevis kaut kas ārēji nosacīts. Jeb vai tavu personību, atšķirībā no citām, kāds dievs uztaisījis jau gatavu un nelaimīgu? Oder tomēr kā citiem - kādu sevi gribēji, tādu radīji?
Laime katram tiek piedāvāta, katra paša izvēle - pieņemt to vai nē. Žēloties par ļauno likteni, protams, dažiem patīk labāk, bet tā ir tieši slimība, nevis kaut kas iepiekš nosacīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki ir dažādi veidojušies, ja tā nebūtu, tad pasaules vēsturē un šobrīd nebūtu sastopami dažādi dīvaiņi, kas patiesībā ir tie, kas liek pasaulei griezties uz priekšu un attīstīties.
"Laime katram tiek piedāvāta, katra paša izvēle - pieņemt to vai nē." Tici man, es par savu laimi, kuras man tiešām pagaidām varētu būt daudz, tāāā gribētu priecāties, bet mans neremdināmais prāts tikai prasa vairāk un vairāk, kaut ko tādu, kas nav iespējams. Nevaru taču pēkšņi vienā dienā likt sev priecāties par esošo, ja nu vienīgi notiks kaut kas pavisam slikts.
Vēl. Es nežēlojos par nekādu ļauno likteni, jo man tāda nav.
Tā es domāju ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man arī gribās visai daudz ko tādu, kas nav iespējams (ne jau nejauši es esmu nodzīvojis līdz 40 gadiem vecpuisī!), gan p;ersoniski, gan globāli, bet tas nav iemesls ņaudēt par to, ka esmu nelaimīgs visu dzīvi - kas nozīmē to pašu ļauno likteni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau cenšos neņaudēt :-/, es tikai konstatēt..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja sekas ir vienas un tās pašas - tava garastāvvokļa un dzīves laimes perspektīvu mākslīga pasliktināšana,- tad starpības starp šiem jēdzieniem vairs nav.

(Reply to this) (Parent)