Ja "tāda ir tava personība", tas ir sinonīms hipohondrijai... un tevis pašas izvēle, nevis kaut kas ārēji nosacīts. Jeb vai tavu personību, atšķirībā no citām, kāds dievs uztaisījis jau gatavu un nelaimīgu? Oder tomēr kā citiem - kādu sevi gribēji, tādu radīji?
Laime katram tiek piedāvāta, katra paša izvēle - pieņemt to vai nē. Žēloties par ļauno likteni, protams, dažiem patīk labāk, bet tā ir tieši slimība, nevis kaut kas iepiekš nosacīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki ir dažādi veidojušies, ja tā nebūtu, tad pasaules vēsturē un šobrīd nebūtu sastopami dažādi dīvaiņi, kas patiesībā ir tie, kas liek pasaulei griezties uz priekšu un attīstīties.
"Laime katram tiek piedāvāta, katra paša izvēle - pieņemt to vai nē." Tici man, es par savu laimi, kuras man tiešām pagaidām varētu būt daudz, tāāā gribētu priecāties, bet mans neremdināmais prāts tikai prasa vairāk un vairāk, kaut ko tādu, kas nav iespējams. Nevaru taču pēkšņi vienā dienā likt sev priecāties par esošo, ja nu vienīgi notiks kaut kas pavisam slikts.
Vēl. Es nežēlojos par nekādu ļauno likteni, jo man tāda nav.
Tā es domāju ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man arī gribās visai daudz ko tādu, kas nav iespējams (ne jau nejauši es esmu nodzīvojis līdz 40 gadiem vecpuisī!), gan p;ersoniski, gan globāli, bet tas nav iemesls ņaudēt par to, ka esmu nelaimīgs visu dzīvi - kas nozīmē to pašu ļauno likteni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau cenšos neņaudēt :-/, es tikai konstatēt..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja sekas ir vienas un tās pašas - tava garastāvvokļa un dzīves laimes perspektīvu mākslīga pasliktināšana,- tad starpības starp šiem jēdzieniem vairs nav.

(Reply to this) (Parent)