|
October 7th, 2005
03:11 pm Viss sākās vakar, kad nez no kurienes uzradās neliela bezdarbība un sāku vēlēties padzēst laukā vecās sms un iemest aci vēstulēs, bildēs un citos sentimentālos sīkumos. To es nekad nedrīkstu darīt, jo tas viss, ko tajā brīdī esmu eiforijā palaidusi garām, beidzot kļūst man zināms par vēlu un nevajadzīgi. Tagad tam sen vairs nav nozīmes. Lieki uzplēšu vecās brūces un birdinu asaras uz tām. Īsie emocionāli spēcīgie pozitīvie uzplaiksnījumi, kas mani piemeklējuši pēdējā laikā, tikpat ātri nogulsnējas atpakaļ dziļumos, lai turpinātu tur trūdēt tā arī īsti neizdzīvoti un nepabeigti. Brīžos, kad man kļūst emocionāli smagi, manas labākās zāles ir spogulis, kurā paskatoties kļūst labāk, jo tas rāda skaistāku bildi, nekā es jūtos. Atliek tikai sev uzsmaidīt, tad pašai paliek silti. Tad liekas, kā man vispār kāds spēj darīt pāri. Labais gan, protams, pārklājas. Manī slēpjas jūra, pār kuru savilkušies melni mākoņi, kurā pūš pārāk stipri vēji, tie sit viļņus pret malām, un es nespēju turēt līdzsvaru. Current Mood: sore Current Music: Depeche mode: Home
|
Comments:
mmm... lai arī cik banāli... bet laiks dziedē visu... :))
Un pārāk veselīgi nav uzplēs vecās rētas... ;)
Es ar nesaprotu kālab ir jādara pāri kādam...
šeit nevar piemērot to, ka laiks visu dziedē, jo tas viss krājas un krājas un, negribu jau birdēt, bet var palikt tikai sliktāk.. pāri kādam dara visi, pat es. tikai jautājums, cik dikti otram tas sāp
piekrītu par to, ka mēs katrs sāpinām...
bet par laiku nepiekrītu... ;)
laiks varbūt dziedē atsevišķu lietu, bet ne visu kopumu. laiks neidziedē, tikai nogulsnē apakšā, tam pāri pārvelkas aizmirstības plīvuris, bet pie nākošajām nepatikšanām, tas augšāmceļas. mēs esam kā mazas krājkasītes, nekas nekur nepazūd, kamēr nesasit
tas ir tas kālab es teicu, ka vecās brūces uzplēst nav jauki...
un bez tam ar laiku arī vecās brūces vairs nav tik sāpīgas... Tās pārvēršas par atmiņām... par atmiņām kuras neietekmē... kuras nav savrīgas... ;)
| From: | ulrich |
Date: | October 7th, 2005 - 04:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Neturi liidzsvaru.. Meties iekshaa un peldi.. Passaglabaashanaas instinkts parasti cilveekiem liek izpeldeet.. Agraak vai veelaak, bet izpeldeet..
| From: | ulrich |
Date: | October 7th, 2005 - 04:23 pm |
---|
| | | (Link) |
|
btw. es sobriid tieshi ar to nodarbojos.. meeginu peldeet un nenosliikt... leeniiteem un ar sajuutu, ka man pie kaajaam buutu piesiets kaa minimums Ēifelja tornis, bet peldu..
bet es gribu lidot! es peldēt nemāku
| From: | ulrich |
Date: | October 7th, 2005 - 04:29 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es maaku lidot! Pie tam KAA maaku! Mulkiigi tikai tas, ka agri vai veelu kaut kas notiek un Tu jau atkal esi spiests spaarnus mainiit pret pleznaam...
galvenais, ka tas vispār notiek
| From: | ulrich |
Date: | October 7th, 2005 - 04:34 pm |
---|
| | | (Link) |
|
taa gan.. Slikti tikai, ka laudiim savaa egoismaa un nespeejaa adekvaati komuniceet un justies, ir tieksme to sagandeet..
| From: | ulrich |
Date: | October 7th, 2005 - 04:40 pm |
---|
| | | (Link) |
|
diivaina ir taa apzinja, ka patiesiibaa jau cilveekiem viss notiek teju vai identiski.. Mainaas laiki, detaljas, uztveres iipatniibas, bet iemesli, ceelonji un riiciiba ir tik identiska, ka vai riebj... Nemaacamies mees neko, tur taa vaina.. Nemaacamies un dragaajam tik uz priekshu, kaa taads milziigs n-miljardu primaatu barinsh.. phe.. Baigaas man te existenciaalas paardomas:)
ai, bet nekas jau tāpat nemainīsies
| From: | ulrich |
Date: | October 7th, 2005 - 04:50 pm |
---|
| | | (Link) |
|
arii traapiits! tomeer man domaat, ka ir veerts par to mazliet padomaat un meeginaat savu un savu tuvo un miiljo cilveeku dziivi dariit labaaku.. vismaz meeginaat.. pirmkaart jau neesot tik briesmiigiem egositiem un paspietiekamiem supercilveekiem, kaadi nemaz patiesiibaa neesam..
'Nemaacamies un dragaajam tik uz priekshu, kaa taads milziigs n-miljardu primaatu barinsh..' Tas gan. Zini, kas notiek ar tiem, kas izdomā dragāt savādāk? 'Viņš taču ir galīgi aptracis! Tas dullais!!' ir vismaigākā reakcija.
Tā nu cilvēce dragā uz priekšu pa vienu un to pašu ceļu un apslaktē tos, kuri mēģina kaut kā savādāk. |
|