|
|
|
October 7th, 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) guntrinna | 03:11 pm
Viss sākās vakar, kad nez no kurienes uzradās neliela bezdarbība un sāku vēlēties padzēst laukā vecās sms un iemest aci vēstulēs, bildēs un citos sentimentālos sīkumos. To es nekad nedrīkstu darīt, jo tas viss, ko tajā brīdī esmu eiforijā palaidusi garām, beidzot kļūst man zināms par vēlu un nevajadzīgi. Tagad tam sen vairs nav nozīmes. Lieki uzplēšu vecās brūces un birdinu asaras uz tām. Īsie emocionāli spēcīgie pozitīvie uzplaiksnījumi, kas mani piemeklējuši pēdējā laikā, tikpat ātri nogulsnējas atpakaļ dziļumos, lai turpinātu tur trūdēt tā arī īsti neizdzīvoti un nepabeigti. Brīžos, kad man kļūst emocionāli smagi, manas labākās zāles ir spogulis, kurā paskatoties kļūst labāk, jo tas rāda skaistāku bildi, nekā es jūtos. Atliek tikai sev uzsmaidīt, tad pašai paliek silti. Tad liekas, kā man vispār kāds spēj darīt pāri. Labais gan, protams, pārklājas. Manī slēpjas jūra, pār kuru savilkušies melni mākoņi, kurā pūš pārāk stipri vēji, tie sit viļņus pret malām, un es nespēju turēt līdzsvaru.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |