|
[13. Dec 2004|11:28] |
[ | Garastāvoklis: |
| | pateicīga | ] |
[ | Mūzika |
| | Cаундтрек "Священная книга оборотня" | ] | Beidzot man pārsūtīja jauno Peļevina grāmatu "Священная книга оборотня". Jauki, ka ir draugi, kuri rūpējas,lai man neaptrūktos lasāmviela. Tencinu! |
|
|
UPD vai "uzrunu sistēma" |
[10. Dec 2004|13:00] |
[ | Garastāvoklis: |
| | domīga | ] |
[ | Mūzika |
| | Cocteau Twins "Heaven Or LasVegas" | ] | Izrādās, ka nav ne mazākā iemesla bēdāties! Viss ir labāk nekā varēju iedomāties. Pēc mazliet histēriskas visas pieejamās informācijas pārlūkošanas un it kā nejaušas apjautāšanās zinošiem cilvēkiem atklājās, ka: 1) nevajag tulkot no krievu valodas tieši un burtiski; 2) vēstules autoram ir izveidota samērā loģiska sistēma kontaktiem ar līdzcilvēkiem. Uzruna „Милая” tiek attiecināta uz visām sieviešu kārtas būtnēm sākot no pokemoniem līdz pusmūža dāmām; „Уважаемая” – persona tiek izdalīta no kopējās masas, varētu būt uzmanības vērta; „Дорогая” – draugu un paziņu lokam; „Любимая” – tikai sievas un mīļākās. Lūk tāda vienkārša, universāla un šausmīgi loģiska kārtība. |
|
|
Ai.... :(( |
[9. Dec 2004|15:25] |
[ | Garastāvoklis: |
| | apskrējās dūša | ] |
[ | Mūzika |
| | John Coltrane "The Gentle Side Of Coltrane" | ] | Atverot ļoti gaidītu e-pastu, samulsu – ierastās uzrunas „Милая L…” vietā šoreiz bija „Уважаемая L…”. Kas gan tāds varēja notikt, lai no „mīļās” kļūtu par „cienījamo”? It sevišķi, ja ņem vērā, ka vēstules autors vienmēr ir deklarējis, ka atbild par katru savu uzteikto un uzrakstīto vārdu. Nejaušība? Neuzmanība? Katrā gadījumā jūtos nelāgi, jo no draugu loka esmu pārcelta uz A. God. un Ļ. cien. grupu. Nu ja, biju jau pārāk daudz sacerējusies. Nolika mani pie vietas. |
|
|
Animal-a izaugsme |
[7. Dec 2004|12:10] |
Brīvdienās ievērtēju kā animal-s divu mēnešu laikā izaudzis. Zināms progress ir sasniegts: ( ... tālāk ... ) |
|
|
Z-svētku noskaņu meklējot |
[7. Dec 2004|11:43] |
Pēdējās divas nedēļās neesmu atgājusi no virpas. Nu jau būs gana. Sagribējās Z-svētku noskaņu. Sāku domāt par kartiņu sūtīšanu un konstatēju, ka var atrast arī visai specifiskus eksemplārus |
|
|
Lasu un priecājos |
[29. Okt 2004|11:43] |
[ | Mūzika |
| | Leonard Cohen "Dear Heather" | ] | Ziņās par vispārējo jautrību valdībā un EK sastopami izcili diplomātisku tekstu bīdīšanas mākslas piemēri ( ... tālāk ... ) |
|
|
Spamoju |
[28. Okt 2004|12:30] |
Rīgā būs savs SouthPark-s, gandrīz. Nu bet varēja taču nosaukt par "Dienvidu parku". ( ... tālāk ... ) |
|
|
|
[21. Okt 2004|13:39] |
[ | Garastāvoklis: |
| | apcerīgs | ] |
[ | Mūzika |
| | Brazzaville "Hastings Street" | ] | Manas gaudas un prātojumi "Vai man vajadzētu radikāli mainīt attieksmi pret dzīves telpu un apkārtējo indivīdu darbībām?" atdūrās pret ļoti pārliecinošu "JĀ!!". Tika sniegts arī teorētiskais pamatojums: ( ... tālāk ... ) |
|
|
|
[15. Okt 2004|12:03] |
Nejauši garām skrienot dzirdēju dziesmiņu "... es esmu dzīva lidmašīnīte..". Iepatikās. Tād jautra, dzivespriecīga dziesmiņa. Aiz nekodarīt šodien šamo atraku I-netā. Mmjāā... līdz ārprātam jauka...( pašnāvnieka dziesmiņa ) |
|
|
|
[14. Okt 2004|09:08] |
[ | Garastāvoklis: |
| | kā vienmēr | ] |
[ | Mūzika |
| | Robert Wyatt "Rock Bottom" | ] | … Но иногда едешь в поезде, Пьёшь „Chateau Lafite” из горла, И вдруг понимаешь - то, что ждёт тебя завтра, Это то, от чего ты бежал вчера….
Piefiksēju, ka tāds miers un bezvējš manā ikdienas rosībā sen nav bijis. Viss salikts pa plauktiņiem, vienkāršs, saprotams, prognozējams un apnicīgs. Ar apskaužamu precizitāti dienu no dienas atkārtojas viens un tas pats: modinātājs – TV - kafija – autobuss – darbs – sapulce/sēde/ konference – autobuss – veikals – gulta – TV. Pašpietiekama eksistence. Lai cik dīvaini nebūtu, man tas pat varētu sākt patikt, ja vien katrs rīts nesāktos ar apņemšanos: „Šodien gan pārmaiņas pēc vajadzētu…..”. Nu ja, ka vajadzētu....jo dīvainā kārtā rutīna ir skārusi tikai „apvalciņu”, bet domas, emocijas, izjūtas jau sen eksistē paralēli citā realitātē. Varbūt tāds ir ziemas miegs? Guļ lāča vai eža rumpītis nekustīgi, bet prātiņā tikmēr vētraina darbība? |
|
|
Vāram zupiņu :)) |
[22. Sep 2004|10:09] |
[ | Garastāvoklis: |
| | pusdienlaika atslābums | ] |
[ | Mūzika |
| | http://aquarium.lipetsk.ru/MESTA/mp3/2004_B2_aug14_akustika/ | ] | Всем известно, что блюдо получается вкуснее, когда в него вкладываешь душу… Представляем новые бульонные кубики с кусочками натуральной души! |
|
|
Ieviesās kaķis |
[20. Sep 2004|10:42] |
Pietika kaimiņu sīkajiem atnest kaut kur atrastu pavisam maziņu kaķi, lai māmiņa pilnīgi aizmirstu plānu par vismaz 6 mēnešu vecu, potētu, sterilizētu, vīriešu kārtas zvērēnu no patversmes. Tagad ir klasiski strīpaini-pelēka kaķenīte ar zilām acīm. Tas pilnīgi neatbilst teorijai par "ļoti cienījama dzīvnieka" audzināšanu, kas veiksmīgi tika praktizēta trīs iepriekšjo kaķu dzīves laikā. Tikai runcis var kļut par resnu, labi barotu, intelektuālu, neatkarīgu, lepnu dzīvnieku. Kaķenes kļūst par nodzītām, pazemīgām, vientuļām daudzbērnu mātēm. Vismaz laukos tā parasti notiek. Lai kaut kā ietekmētu nelāgo karmu, zvēram tika dots dižciltīgs vārds Tigrīdija. Varbūt līdzēs. |
|
|
В Москвууу, в Москвууу |
[14. Sep 2004|08:37] |
[ | Garastāvoklis: |
| | neizpratne | ] |
[ | Mūzika |
| | kura tur gada Tindersticks | ] | Te vairs nekas nav labojams - es esmu negudra. Tā man tika teikts, kad paziņoju, ka nākamnedēļ braucu uz Maskavu. Ja brauc uz Eiropas pusi, tad tas nevienam neliekas dīvaini. Nu, būs man arī tāda pavisam normāla, klasiska tūrisma programma, neliels pirātisko CD un grāmatu shopings, BG koncerti "dabiskajā vidē", nedaudz padomiski-nostaļģiskas izjūtas. Nu un kas, ja tas notiek no Latvijas uz austrumiem, neviss rietumiem? |
|
|
|
[13. Sep 2004|10:51] |
[ | Garastāvoklis: |
| | laiski apcerīgs | ] | ...Всякое "нет" означает "уже нет" или "еще нет": у "нет" - прошлое и будущее, у "нет" - история, а у "есть" истории не бывает... Самое интересное в мире - это то, чего нет. Mjāā, ir par ko paprātot... |
|
|
Spams |
[13. Sep 2004|08:34] |
[ | Garastāvoklis: |
| | negribu strādāt | ] | Arī tādās vietās ( cilvēki dzīvo ) |
|
|
Pirmseptembra pastāsts |
[1. Sep 2004|12:35] |
Pirmklasnieks sīcis turās māmiņai pie rokas un tramīgi vēro skolas sporta laukumā notiekošo svinīgo ceremoniju - pilnīgi svešu cilvēku baru, skolnieku un pokemonu spietošanu, vispārējo haosu, un sīcis saprot (drīzāk gan tikai nojauš) ka turpmākos 12 gadus viņam katru dienu tas viss būs jāpacieš. Tad viņš pārmetuma pilnām actiņām paskatās uz māmiņu un, kā nepelnīti nosodīts par neizdarītu pārkāpumu, sāk histēriski bļaut: "Mammu, PAR KO? PAR KO?" |
|
|