nekas jauns -

nepiekrītu par samāksloti

es, man liekas, varētu nogalināt par katru "lika aizdomāties".

Kāpēc jobani? Tie ir diezgan izmērāmi lielumi, tb, muļķīgi izlikties neredzam samākslotību vai plūduma neesamību tekstā, ja tie tur ir. Par dvēseliskumu vēl var runāt, jo tur var būt atšķirības, ko kurš ar to domā. Es ar to domāju "iepūsto dzīvību" tekstā. Bet nav nekur teikts, ka samākslots, neplūstošs vai bezdvēselisks (!) teksts obligāti ir vājš, arī to visu var izmantot kā stilu un līdzekli. Kā Salējs smuki pateica par Pujāta grāmatu - kā mehāniskā rotaļlieta. Galīgi nav dvēseliski, bet it nemaz nav arī slikti, brīnumu var piedzīvot arī tā. Raups, piemēram, manai acij/ausij pārsvarā nav plūstošs (jaunāko krājumu gan neesmu vēl izlasījusi) - tas arī ir ok.
Tas gan nenozīmē, ka ar samākslotību, plūduma un dvēseliskuma trūkumu pietiek, lai teksti varētu tikt uzskatīti par labiem. :)

bet vislabākais, ja dzeja noplūst vai izplūst

dzejas noplūde :DDD tik daudziem viņa ir :D

man patīk teikt "frāžaini". ne tikai par dzeju - par jebkuru rakstisku izpausmi, kas šķiet sevišķi neoriģināla (jo vienkārši neoriģināls ir apmēram viss)