(no subject)

« previous entry | next entry »
Mar. 14th, 2014 | 01:41 pm

mīļais sīrup, man ir radoša depresija jau vairāk kā gadu. jūtos nekam nederīgs un tiecos pēc kāda, kas mani apžēlos. bet, ja kāds to arī dara - gribu kliegt, ka nevajag, ka pats tikšu galā.
mīļais sīrup, kur ir izeja?

Link | nesaki kā ir | Add to Memories


Comments {7}

(no subject)

from: [info]safe
date: Mar. 14th, 2014 - 01:47 pm
Link

Piedod par iepriekšējo komentāru, ja nu tev tie nāk uz e-pastu, es tā negribēju

Reply | Thread


grizzly_bear

(no subject)

from: [info]grizzly_bear
date: Mar. 14th, 2014 - 01:50 pm
Link

nāk, nāk : )

Reply | Parent


honeybee

(no subject)

from: [info]honeybee
date: Mar. 14th, 2014 - 01:48 pm
Link

Tas ir normāli pēc 1. grāmatas iznākšanas. Racionālais risinājums būtu "kamēr viena grāmata tiek malta cauri izdevniecībai, top rakstīta otra", bet kurš tad to zina pie pirmās grāmatas :) Alternatīvā izeja - rakstīt kaut ko radikāli, dramatiski citu, nu tur "nekad vairs ne dzeju, turpmāk tikai prozu" vai, teiksim "un tagad es rakstīšu tikai stingrajās formās".

Reply | Thread


grizzly_bear

(no subject)

from: [info]grizzly_bear
date: Mar. 14th, 2014 - 01:51 pm
Link

nu tipa jā, tas jau tā kā būtu sen zināms un saprotams, ja, un aptuveni tā alternatīvā izeja tiek lietota, bet jo tālāk, jo vairāk viss besī. tāpēc jau es saku, - mīļo sīrup - jo sen jau zinām un saprotam, cik muļķīgi. vienīgi kaut kā labāk nepaliek.

Reply | Parent | Thread


honeybee

(no subject)

from: [info]honeybee
date: Mar. 14th, 2014 - 02:02 pm
Link

Ā, nu vot ja par *emocionālo* labsajūtu, tad 1) ļoti iespējams, labāk nekad nepaliks, 2) dažiem (piemēram, man) strādā kautkāda budistiska distancēšanās no sava teksta un savas pagātnes, tipa "viss, kas ir publiskots, vairs nav mans un uz mani neattiecas nekādā veidā, abet tas, ko es tagad rakstu, nekādā veidā neattiecas uz citiem, un faktiski neattiecas arī uz manu identitāti/pašvērtējumu"; nu vai arī skatīt to rakstīšanas lietu kā procesu - kas ir reizēm patīkams, reizēm pretīgs, bet vienmēr pārejošs - nevis rezultātu.

Bet vispār (man vismaz) ir tā, ka tad, kad tā pirmā teksta nevainība ir zaudēta, tad viss, atpakaļceļa vairs nav, un turpmākais prieks ir nevis "skriet kā šunelim pa pļavu, ausīm plīvojot", bet labākajā gadījumā "sistemātiski skriet pa lietu un vēju un pēc tam izbaudīt endorfīnus", sliktākajā gadījumā tas pats, tikai bez endorfīniem.

Var arī nerakstīt, nerakstīšana jau netraucē zīmēties kā literastam ;) / ar ko es nesaku, ka vajag nerakstīt, bet vispār tas ir diezgan patīkami, ja.

Reply | Parent | Thread


grizzly_bear

(no subject)

from: [info]grizzly_bear
date: Mar. 14th, 2014 - 02:14 pm
Link

baigi gribētos nerakstīt, bet nekādi nesanāk. njā. kaut kā tā. bet es vienalga gaidu sīrupu, kas izdarīs tā, ka ir labi.

Reply | Parent


(no subject)

from: [info]augsne
date: Mar. 14th, 2014 - 04:34 pm
Link

No smiltsērkšķu sīrupa sliktāk nebūs.

Reply