Es tak teicu, ka man ir svarīgs Jūsu viedoklis [tas nozīmē, ka es nelūdzu klusēt, bet ka viss ir atkarīgs no tā, kā Tu pasaki...]
šo es rakstu, jo tā ir mana dienasgrāmata... es rakstu visu kas ir uz sirds... A ko man tagad visu slēpt?
Es nerakstu, lai strīdētos... es pat negaidu atbildi... es pat negaidu, ka kāds izlasīs... Es vnk rakstu sev... Jo kad esmu uzrakstījusi, es vairs nedusmojos... vairs neskumstu tik daudz... Ja būtu laiks, izliktu to uz papīra... Bet tagad Sviesta ciba man ir papīra vietā... manas kladītes vietā...
Un beidzot, es saku visu, ko domāju, neko neslēpju... te var lasīt visu... Pirms tam visi man pārmeta, ka es lūdzu, lai stāsta, kas noticis, bet pati nesaku neko... Tagad es pasaku visu, un atkal ir slikti... Njā... pats labākais būtu, ja manis vnk nebūtu... gan jau drīz es vairs Jums nesagādāšu raizes...
