Ir bik atšķirība, vai vnk pasaka, vai uzbrēc, kapēc Tu dari, ja mēs tā nedarām... Man ir svarīgas Jūsu domas, jo Jūs esat mani draugi, bet man nevajag māti, man viena jau ir...
Un cilvēks gribot negribot, kad viņam ir slikti un kāds pasaka vēl kko kas iesitas tieši pa nerviem... vnk eksplodē...
Varbūt Tu jautātu, kapēc es to neteicu uzreiz... tapēc, ka tajā brīdī, es vnk par to nedomāju, jo negribēju strīdēties... man ir apnicis strīdēties... tieši tapēc, es arī vairs necenšos cilvēkiem pamācīt, kā labāk, jo no tā tikai veidojas kašķi... Es tak Tev to visu stāstīju... ja atceries...

ak tad tagad jau es uzbrēcu.. forši!

neuztraucies, nākamreiz es vnk paklusēšu ;]

tev ir apnicis strīdēties.. tad kādēļ tu šito visu raxti?..

Es tak teicu, ka man ir svarīgs Jūsu viedoklis [tas nozīmē, ka es nelūdzu klusēt, bet ka viss ir atkarīgs no tā, kā Tu pasaki...]

šo es rakstu, jo tā ir mana dienasgrāmata... es rakstu visu kas ir uz sirds... A ko man tagad visu slēpt?

Es nerakstu, lai strīdētos... es pat negaidu atbildi... es pat negaidu, ka kāds izlasīs... Es vnk rakstu sev... Jo kad esmu uzrakstījusi, es vairs nedusmojos... vairs neskumstu tik daudz... Ja būtu laiks, izliktu to uz papīra... Bet tagad Sviesta ciba man ir papīra vietā... manas kladītes vietā...

Un beidzot, es saku visu, ko domāju, neko neslēpju... te var lasīt visu... Pirms tam visi man pārmeta, ka es lūdzu, lai stāsta, kas noticis, bet pati nesaku neko... Tagad es pasaku visu, un atkal ir slikti... Njā... pats labākais būtu, ja manis vnk nebūtu... gan jau drīz es vairs Jums nesagādāšu raizes...