Dažbrīd es jūtos kā Bridžita Džonsa uzpūtīgu snobu un mūžīgu nepatikšanu pasaulē. Vai tiešām esmu par naivu 21. gadsimtam? Vai tiešām laiks skrien pārāk ātri, tik ātri, ka es, klupdama krisdama klumpačojot tam pakaļ, vienalga nevaru to noķert? Varbūt man jau no bērnības ir iepotēts lauku idilliskais romantisms, varbūt Rīga man patiesi ir pārāk liela un pārāk netīra pilsēta. Reizēm man liekas, ka, izejot ielās, nevaru paelpot - tik blīvs ir šis smirdoņas, izplūdes gāžu un drūmo seju smogs. Vai Čaks patiesi šo netīro ielu renstelēs un nolaistajos māju iekšpagalmos spēja saskatīt ko skaistu? Eju, laipojot pār brūnajām sniega žļurgām, kas sakrājušās uz gājēju pārejām un izmisīgi velku krūtīs gaisu, saspringti ieklausos pilsētas dunoņā, kas nežēlīgi plosa manas bungādiņas, platām acīm vēroju bomžus, pilsētas patiesās dvēseles. Es cenšos no visa spēka. Cenšos sajust, sasmaržot, sadzirdēt un pamanīt Čaku šajā smirdīgajā eposā, kas valda ielās. Kaut ar vissīkāko šūniņu sajust Viņa klātbūtni. Neizdodas. Ar visiem spēkiem raujos uz laukiem, ārā no pilsētas smoga. Zirgi rīta rasas pielietās pļavās... Migla sapinusies zirnekļu tīklos... Aizveru acis un jūtu uz skausta Viņas silto elpu. Vasara.

Neesmu nekāds modes eksperts - pat ne tuvu tam, bet pārskatot jaunās Spring 2010 rtw kolekcijas, šis tas iekrita acīs un sirsniņā. :) Šoreiz par trīs modes grandiem - D&G, Alexander McQueen un Marc Jacobs.

Pirmkārt jau D&G. Līdz šim šis brends man nav raisījis visai patīkamas asociācijas - tas saistījies ar lēto viltojumu kultu un tādējādi mazliet nodrāztu reputāciju. Taču Domenico Dolce un Stefano Gabbana veikums šī gada pavasara un vasaras sezonai ar manu ne-speciālista skatījumu ir pavisam ģeniāls un krasi izmainīja manu iepriekšējo viedokli. Nezinu par citiem modes mīļotājiem, bet šajā kolekcijā apkopots viss, kas man gluži vienkārši liek no sajūsmas jukt prātā. Baltas mežģīņu kleitiņas un svārki, zābaki mežonīgo Rietumu stilā, ādas izstrādājumi karameļu brūnos toņos, džinsa audums dažādās kombinācijās, rišas, lakatiņi ap kaklu, šur tur pavīd arī rudens sezonā tik aktuālās boyfriend stila žaketes. Tas viss - savienojumā ar pilotu stila saulesbrillēm un vējā plīvojošiem matiem, pietrūkst vien zirga katrai modelei pie pleca un kāda saulrieta gaismas pielieta Āfrikas savanna fonā.


Alexander McQueen pavasara kolekcija pilnīgi noteikti atrodas modes prožektoru epicentrā. Ja rudens kolekcijā dominēja galvaskausi un melnbaltas rūtis, tad šajā pavasarī McQueen spēlējas ar grafiskiem pitona un citu čūskveidīgo būtņu rakstiem dažnedažādās krāsās un arhitektoniskas formas kurpēm. Šī dizainera veikums man vienmēr licies ļoti ekscentrisks, bet tajā pašā laikā - pieņemams un iespējams, pat es - vidusmēra latviete, varētu sadūšoties un kādreiz uzvilkt kaut ko no McQueen ģeniālā veikuma. No pavasara kolekcijas īpašā sajūsmā esmu par clutch stila somiņām un pavisam noteikti - kurpēm. McQueen savā ierastajā manierē ir satricinājis visas stila un apģērba ētikas tradīcijas, un ko tādu modes pasaule vēl nav pieredzējusi.


Taču ne viss šī pavasara kolekcijās bija tik inovatīvs un mani pārsteidzošs. Biju vīlusies savā iepriekš tik karsti apjūsmotajā Marc Jacobs, jo šī pavasara kolekcija likās blāva, un brīžiem lika vilkt paralēles ar Prada rudens kolekcijas 40. gadu pēckara ieturētajām stila niansēm, brīžiem - ar japāņu multfilmu varoņiem un geišām, šo iespaidu paspilgtināja arī izteikti japāniskais modeļu meikaps. Taisnības labad gan jāsaka, ka Marc by Marc Jacobs kolekcija kompensēja manu vilšanos ar uzviju. Lai gan pats Marc Jacobs bija atgriezies pie sevis jau pārbaudītām vērtībām - bantēm matos (tās viņš jau pielietoja Louis Vuitton rudens skatē un jāsaka - veiksmīgi) un grafiskiem rakstiem visās varavīkšņu krāsās, manu sirdi šī vērtības iekaroja atkārtoti. Ar nepacietību gaidu viņa rudens kolekcijas, cerot, ka pavasara iedvesmas mūza būs apmeklējusi Marc Jacobs, liekot radīt kaut ko tikpat ģeniālu un burvīgu kā 2009. gada rudens kā arī iepriekšējo sezonu kolekcijas. Lūk, neliels ieskats viņa pavasara veikumā Marc by Marc Jacobs ietvaros:

18 gadi. Daudz? Maz? Kā nu kuram. Es savos 18 jūtos dzīves lutināta un glāstīta, mesta pret zemi un mīņāta kājām, salauzta tūkstošos sīku gabaliņu un atkal salīmēta kopā. Bet līmējuma vietas jau nepazūd. Tās ir ierakstītas manā atmiņā un sirdī, reizēm viegli smeldzot un atgādinot, ka uzticēties var tikai vienam cilvēkam. Un šis cilvēks esmu es pati. Esmu baudījusi spirdzinošus saules staru glāstus, laiskus vasaras vakarus, gulšņājot ziedošā liepziedu smaržas ieskautā pļavā, kur smilgas un zemes bites rotaļājās ar manām kailajām pēdām. Aizmiršanos zemeņu saldmē. Esmu baudījusi tumšu un dzīvībai bīstamu ezera akaču vilinājumu, reizēm tiem arī ļāvusies. Esmu bēgusi un vajājusi, kritusi un cēlusies, smējusies un raudājusi. Esmu lamājusies kā vecs jūrnieks un čukstējusi ausī no kaisles maigi trīsošus vārdus. Tas viss - glāsti un pliķi, un vārdi kā asas pātagas ir mani veidojuši tieši tādu, kāda es esmu tagad. Es. Viena vienīgā, unikālā un brīnišķīgā. Mazliet saskrambātā, bet vienalga Lieliskā. Ir pagājuši 18 gadi, bet sevi iemīlēt sāku tikai tagad. Tādu, kāda es esmu. Neliete, viltīgā maita, klusā un kautrīgā meža feja. Tas viss mīt manī un to visu - katru savu vissīkāko personības šķautnīti es sāku iemīlēt.
              

Garlaicība un vienmuļība. Bet pakrūtē kņud satraukums kā būrī iesprostots putnēns, kurš tā vien tiecas izlauzties uz āru.

                              

Esmu sapratusi, ka dzīvē vajag ko tādu, pie kā turēties. Vienalga, vai tā būtu ģimene, karjera, reliģija vai gluži vienkārši - ticība sev. Esmu sapratusi, ka nevaru atļauties tādas greznības kā pesimismu un gauduļošanu, gluži vienkārši tas man dzīvē izmaksātu pārāk dārgi. Par savu augstāko dzīves ideālu turu Chris Gardner, viņa grāmatas pamazām kļūst par manu Bībeli un tieši no šī apbrīnojamā cilvēka es mācos ticēt sev. Jo uz kuru citu gan lai es paļaujos, ja ne uz sevi pašu..!


Chris Gardner:

•  I was homeless, but I wasn't hopeless. I knew a better day was coming.
• One of the things young people always ask me about is what is the secret to success. The secret is there is no secret. It’s the basics. Blocking and tackling.
• Find something that you love. Something that gets you so excited you can't wait to get out of bed in the morning. Forget about money. Be happy.
• The money thing will come. I know so many people who have so much more money than I. They are miserable. It is so important to be happy.
• The cavalry ain’t coming. You’ve got to do this yourself.
• Stay in school. It's what will give you options. You don't want to try to do this thing the way that I did.
• You have to be committed, and you have to find something that you are passionate about. And forget about money. I’ve learned that money is the least significant aspect of wealth.
• Baby steps count, as long as you are going forward. You add them all up, and one day you look back and you’ll be surprised at where you might get to.

Christopher Gardner: Don't ever let somebody tell you... You can't do something.

Christopher Gardner: You got a dream... You gotta protect it. People can't do somethin' themselves, they wanna tell you you can't do it. If you want somethin', go get it. Period.

Martin Frohm: What would you say if man walked in here with no shirt, and I hired him? What would you say?
Christopher Gardner: He must have had on some really nice pants.

Christopher Gardner: It was right then that I started thinking about Thomas Jefferson on the Declaration of Independence and the part about our right to life, liberty, and the pursuit of happiness. And I remember thinking how did he know to put the pursuit part in there? That maybe happiness is something that we can only pursue and maybe we can actually never have it. No matter what. How did he know that?

Baltie Oleandri, autore - Dženeta Fiča.

 ["Oleandru laiks," viņa teica. "Mīlētāji, kas nogalinās viens otru tagad, visu vainu uzvels vējam." 7.lpp.]

["Acu un matu krāsu mēs esam mantojušas no vikingiem," viņa teica. "No spalvainiem mežoņiem, kas saskaldīja gabalos savus dievus un to miesas pakāra kokos. (...) Baidies vienīgi no vecuma vārguma un no nāves savā gultā. Neaizmirsti, kas tu esi." 8.lpp.]

 ["Nekad neļauj vīrietim palikt pa nakti," viņa man teica. "Ausma prot ietīt līķautā jebkuru nakts maģiju." 11.lpp.]

[Putns, kas iestrēdzis notekcaurulē, putns pazemē, spārni sitas pret griestiem tumšā, drēgnā vietā, tunelī, kamēr virs galvas dārd pilsēta. Viņas vārds bija Pazudusī. Viņas vārds bija Meita Nevienam. 51.lpp.]

[Uzdrīkstēties redzēt nozīmē zagt uguni no dieviem. Tas ir cilvēces liktenis, motors, kurš darbina mūs, cilvēku dzimumu. 85.lpp.]

Vēl, un vēl un vēl. Es gribu būt brīva, vēl.

I`m a girly girl, I love pink, bubbles and cute ponies, I`m the greatest bitch ever seen, I`m a heartbreaker, all fucked up.

I`m soo addicted.
Spridzināt uz mēles šampanieša burbulīšus, viegli apskurbt un mesties laicīgās dzīves labumu baudīšanā.

Starp citu - vai zinājāt, ka rozīne, iemesta šampja glāzē, lēkās no augšas uz leju? Izmēģināju. Looks kinda cool.