EU, ES JAU SAŅĒMOS!!!!! :)) SUPER

lai paskaidrotu, cik slikti es jūtos, ir jāatzīmē fakts, ka man gribas vemt. TIK slikti es jūtos. :)

NU KAS MAN IR NU aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

My heart just broke apart.

Tā jau ir - katrs gūst pēc nopelniem. Es neko pelnījusi neesmu, tāpēc neko neiegūstu.
Iegūst tas, kas dara kaut ko. Es tikai skatos, tāpēc neko neiegūstu.

Man salūza sirds. hate myself

ES GRIBU MĪLĒT!

Joprojām JD. haha

1) Viesu gr. uzrakstīju komplimentu. (Tiem, kas nezin - es reti vispār kkā reaģēju, tā kā šis ir wow wow man:D )
2) Gribēju iet uz viņa spēli, bet nepaspējām :D (ok, es negribēju vienkārši uz pēdējām minūtēm aiziet :) )
3) Tāpat satiku, Lauvas Namā.
4) Viņš man divreiz teica "Čau." (Kāpēc divreiz jāsaka? :D )

Es nopietni centos par viņu nedomāt, bet tieši ir viņš jāsatiek - viss paveiktais nu sabruka. Jāsāk no jauna? Vai arī.. nē?

Kad pirmās reizes klausījos, neieklausījos acīmredzot vārdos. Turpinot sajūsmināties par nosaukumu (bez iekavām), es šodien saklausīju iekavu tekstu - WITH A B-BALL PLAYER!

Es laikam esmu song-addict, jo nu es jūtos labi haha :D

nav labi, nepavisam nav labi.

pirmo reizi par cilvēku domāju daudz labāk, t.i., ka viņš ir kvalitatīvāks, nekā patiesībā ir!

šonakt, JAU kā pierasts, atkal bija nepatīkams sapnis. man ļoti nepatīk, ka sapnī izjūt arī sajūtas, piemēram, šis sapnis man pagāja vienā stresā, nopietni, es pat raudāju (labi, ka asaru vismaz uz spilvena nebija), bet es nesaprotu, kāpēc man ir tādi sapņi.
man nevajag apliecinājumu, ka es neesmu laimīga - ES TO TĀPAT ZINU, dzirdi?

Pēdējās dienas divi dīvaini sapņi.. viens vēl tā, ne-personisks, tam es tieku pāri, jo sapnī degošā mājā esmu jau otro reizi.
bet tas otrs.. es nopietni nezinu, ko lai domā. šaausmīgi dīvaini jūtos šodien. liekas, ka sapnī es izjutu tāādu laimi, kādu dzīvē nekad neesmu jutusi. vispār es to laimi jutu guļot pat, atceros, cik apmierināta beidzot jutos. tas ir tik šausmīgi, jo tas nozīmē, ka dzīvē - es vispār neesmu laimīga ne kripatu. (sauļojoties neskaitās)

tiko domāju, ko rakstīt un ko nerakstīt twitterī un tad atcerējos, kā mēs ar vienu draudzeni (neatceros,gan kuru,smieklīgi :D) vienreiz prātojām, cik labas draudzenes džekiem mēs varētu būt - mēs esam jaukas (jā,gan), mums garšo alus, mēs labprāt skatamies porno (hahhahaha,nu jā,nekāda riebuma) un mums nepatīk, kad mums izmaksā :D kkas jau vēl bija, tikai tagad neatceros vairs..


gan jau kaut kas ir mainījies, droši vien, nespriedīšu, kas, jo es jau neuzticos nevienam, tāpēc, sakot, kas man mainījies, es uzticēšos - (droši vien citi smejās - blogs jau tam ir domāts, lai uzticētos-not for me). nu tā.

šoreiz daudz iekavu lietoju, arī smieklīgi.

dziesma: Lloyd Feat. J. Holiday And Nicki Minaj - Take It Off (shh.. be quiet. 'cuz your body talks louder when you're silent)
nu forša dziesma, visu dienu klausos :D

Jā, Westlife - What About Now, vēl viena dziesma, kas atgādina to pašu riebīgo vilšanos, arī šo klausoties, ir rūgtums.. Atceroties, kādā sajūsmā biju utt. Un no rūgtuma veidojas riebums.. Pret sevi, protams. Es jau visās savās nelaimēs un neveiksmēs vainoju sevi, nevis citus. Vismaz taisnīgi. Cik ilgi šitā es izdzīvošu, es nezinu, jau šobrīd citreiz man liekas, ka man ar steigu vajag kādu prāta klīniku, savādāk kādreiz apjukšu savās divējādajās (varbūt pat trejādajās) domās un versijās par sevi, un man vienkārši atpakaļceļa nebūs. Un vismazāk es gribu staigāt apkārt pilnīgi ķerta, neko nesaprotot un traucējot apkārtējos ar savu plānprātību.

Atgriežoties pie dziesmas.. Skaista dziesma, vislabākā vieta ir no 2:53. Tad arī asaras sariešas acīs. Un šo es rakstu ar cerību, ka redzot savas domas, varbūt kaut kas taps skaidrāk. Saka, ka jātic tam, ko vēlies. Man kaut kā grūti noticēt, ka šis ieraksts man palīdzēs. Man grūti noticēt, ka jebkas var man palīdzēt. Man ir grūti ticēt jebkam. Liekas, ka A.Kamī teiciens man der 1000000% - Ja nekam netici, ja nekur neredzi jēgu un nevari apliecināt nevienu vērtību, viss ir atļauts un nekam nav nozīmes!

Un man riebjas vārdu salikums - "es nezinu", jo.. JO es to esmu sākusi lietot tik bieži, ka nezinu, kā lai no tā atradinās, jo tas jau tā mazina manu mazo izlemtspēju,

baigi, kā uzrakstīju par to, kādas sajūtas rada Alicia Keys - Unthinkable, tās sajūtas vairs nav tādas.. ir tādas okay. ;D ja es vēl tikai katru mīļu brīdi nedomātu par viņu.. ha, kkas jāatrod, ko darīt. to darbu varētu uzrakstīt, bet tas jau tikai viena-divas lpp. jā..

Bend it over, touch your toes
Break it down, let it roll
Bring it up and strike a pose
Freak it like you want it, though

Alicia Keys - Un-Thinkable (I'm Ready)

Atceros, ka 5mēn atpakaļ, klausoties šo dziesmu, man vēderā skrēja tauriņi, mans prāts bija pilns cerībām, vēlmēm riskēt.. Atceroties to, tāda rūgtuma sajūta tagad ir. Arī klausoties šo skaisto, lielisko, fantastisko dziesmu!
Protams, ka runa iet par sirdslietām. Bieži jau man tā gan nenotiek, bet nu.. Iniciatīva un spēja būt atsaucīgai nav mana spēcīgā puse, pat ne mazliet.
Ticat, ka simpātijas ir iespējams nogalēt ar aizvainojumu? Nu manā gadījumā tā parasti notiek. (to tikai tagad, rakstot, piefiksēju)

Ar šo garo, nesakarīgo tekstu gribēju pateikt, ka JD, es tiešām cerēju, ka kaut kas izdosies, kaut kas mainīsies, liks man mainīt to, kāda visu laiku esmu. Saņemties! Bet lai jau.. Vismaz tagad nav grūti pasveicināt, sasmaidīties, skatīties acīs.
Bet rūgtums, šo dziesmu klausoties gan ir.




P.s. Kāpēc man, katreiz kaut ko šeit rakstot, viņš virs šī loga nerāda ielogojies, bet gan niku un paroli? Nu labi, tā jau ir kādu gadu? Varbūt pat vairāk. Būtībā netraucē, tikai bildīti nevar pielikt citu.

Man riebjas, kad mūsu politiķi piebāž presi un masu medijus pilnu ar negatīvām lietām, ar to, ka ir krīze. Riebjas, ka to atgādina katru dienu, gandrīz katru sekundu, uz jebkura stūra tu dzirdēsu vārdus "krīze", "nav naudas", "bezdarbs". Vārdiem taču ir tik liels spēk. Tas viss dzen bezcerībā. Zemapziņu jeb, kā manam vienam pasniedzējam patīk saukt, bezapziņu, jau pirmām kārtām. Man daudzi paziņas ir izvēlējušies aizbraukt, strādāt nevis izglītoties un iegūt diplomu, ne vienmēr tāpēc, ka nav naudas (lai gan nav noliedzams, ka tas ir viens no populārākajiem un galvenajiem iemesliem), bet tāpēc, ka jaunieši vairs neredz diplomam vērtību. Jo bez diploma cilvēki strādā, dzīvo, pelna miljonus, BEZ. Izglītība ir nostumta kādā no fona plāniem.. Un ne jau tāpēc, ka vņiem izglītība ir maznozīmīga, nē. Tāpēc, ka, lai izdzīvotu šajā "krīzes laikā" (kā visiem masu pārstāvjiem patīk mums stāstīt), izglītība liekas lieka laika un līdzekļu tērēšana.


paturpināšu, ja varēšu, kad atgriezīšos.

"Thanks, you don't look so hot yourself." - after being told he looked cool.

Tātad, sēžu skolā, pēdējā lekcija. Ziniet, man pat patīk. Forši. Tāda dīvaina diena. Itkā jautrs garīgais, bet visās lekcijās pasniedzēji aizrāda. Nepierasti. Bet droši vien, ka tāda diena.

peace

now every day I find myself say: "I want to get lost in you!"

SMAIIDIEET, cilvēki!! :))