Man riebjas, kad mūsu politiķi piebāž presi un masu medijus pilnu ar negatīvām lietām, ar to, ka ir krīze. Riebjas, ka to atgādina katru dienu, gandrīz katru sekundu, uz jebkura stūra tu dzirdēsu vārdus "krīze", "nav naudas", "bezdarbs". Vārdiem taču ir tik liels spēk. Tas viss dzen bezcerībā. Zemapziņu jeb, kā manam vienam pasniedzējam patīk saukt, bezapziņu, jau pirmām kārtām. Man daudzi paziņas ir izvēlējušies aizbraukt, strādāt nevis izglītoties un iegūt diplomu, ne vienmēr tāpēc, ka nav naudas (lai gan nav noliedzams, ka tas ir viens no populārākajiem un galvenajiem iemesliem), bet tāpēc, ka jaunieši vairs neredz diplomam vērtību. Jo bez diploma cilvēki strādā, dzīvo, pelna miljonus, BEZ. Izglītība ir nostumta kādā no fona plāniem.. Un ne jau tāpēc, ka vņiem izglītība ir maznozīmīga, nē. Tāpēc, ka, lai izdzīvotu šajā "krīzes laikā" (kā visiem masu pārstāvjiem patīk mums stāstīt), izglītība liekas lieka laika un līdzekļu tērēšana.


paturpināšu, ja varēšu, kad atgriezīšos.