aizeju uz ballīti, mani mīļie draugi izstāsta baumas par mani [absolūti neiespējamas,bet nu tik pretīgas] protams, Mārtiņš saka, ka tam netic, bet Jānim gan jābūt varonim un acīs jāiespļauj: "Es gan tam ticu, tas cilvēks ir uzticams." ā jā, tas esot bijis "joks".
Vakara gaitā protams, viņš vēlvienu reizi piesēdās blakus un to pašu pateica. vienīgais, ko es varēju pateikt, bija: "Nekad nebūtu domājusi, ka tu man kaut ko tādu vari pateikt."
un tad šorīt telefona zvans:
- Čau! Ko dari?
- Es neko.
- Mājās esi?
- Jā.
- Gulēji?
- Nē.
- Tad kā tev tur gāja vakar? Pārgāja atkal kāds pāri?
.. noliku klausuli ..
vnk bļe. arī tas esot bijis joks. nē, man tas nebija joks un you're dead to me. pat ja viņš man ļoti patika. [x]
Mūzika: Vaidas - Per Velu
