Atcerējos, ka te piereģistrējos (bišku muļķibu jau vajag manam nopietnajam ierakstam). :D Un parlasījusi savu uber-gudro 1. ierakstu,izdomāju, ka laikam jauzraksta kaut kas sakarīgāks.
Tā nu es nolēmu, ka varētu pamatot, kāpēc esmu šeit, jo blogošana vairs nav pēdējais modes kliedziens.
Nu nevarētu teikt, ka esmu garlaikota persona, kas grib padalīties ar saviem iekšējiem pārdzīvojumiem ar dotoru. Nea, es te nerakstīšu neko sevišķi dvēselisku un personisku, bet tas tik un tā būs par mani, jo tā jau tomēr ir mana dienasgrāmata.
Patiesībā man ir konkrēts mērķis dzīvē. Pagaidām diezgan slepens. Slepens, jo neesmu par to nevienam īpaši stāstījusi un skaļi plānojusi. Nezinu, varbūt bail, ka nepiepildīsies. Proti, tas mērķis ir tāds, ka, es gribētu kļūt par žurnālisti. Tādu atklāsmi es piedzīvoju nesen, kad vajadzēja dēļ vien skolas darba intervēt cilvēku. Varbūt man palaimējās ar interesantu sarunu biedru, bet es patiešām jutos labi kontaktējoties ar cilvēku un uzdodot jautājumus. Ir interesanti pēc tam izteikt visu, ko dzirdēji, ar saviem vārdiem. Es sapratu, ka varu kaut ko radīt un man tas patika. Man patika radīt tēlu citiem par kādu interesantu personību, bet vēl vairāk mani aizrauj doma, ka es varētu kaut ko panākt ar saviem rakstiem. Es domāju ne tikai intervijas, bet arī vienkāršus rakstus, kurus es pati radītu un rakstītu tāpēc, ka man tas šķiet nozīmīgi. Un iedomājoties, ka kāds izlasītu to, ko esmu uzrakstījusi un nodomātu: "Velns, viņai tiešām taisnība," man jau liek justies gandarītai par rakstiem, kuri vēl nav tapuši, bet ceru, ka taps.
Es gribu iedvesmot un likt aizdomāties cilvēkiem par kaut ko, kas viņiem iespējams nerūp, bet patiesībā vajadzētu. Un es domāju, ka es to varētu izdarīt ar rakstīšanu. Ceru, ka tas neizklausās naivi. Vai varbūt izklausās?
Nu vispār jēga šim garajam monologam bija tāda, ka es gribēju pateikt, ka šeit es praktizēšos rakstīt par to, kas man liekas svarīgs un arī padalīšos arī ar kaut ko no savas dzīves ar tiem, kas lasīs manus, dažreiz ne tik saprātīgos kā šis, tekstus, jo vispār jau man patīk par sevi parunāt. :D Un es ceru, ka kāds vispār lasīs. :D

Tā nu centīšos vairs nepiemirst, ka esmu šeit piereģistrējusies un būt čakla rakstītāja.
Paldies par uzmanību. Lai jums veicas! :) (uz pozitīvas nots beidzu)