Es pēdējā laikā esmu domājusi, kāpēc, patiesībā tik daudz kas, pasaulē notiek negodīgi. Vai pasaulei ir jābūt līdzsvarā un visi nevar būt laimīgi? Vai negatīvajām lietām jābūt tik pat kā daudz kā labajām, lai kopā iznāktu nulle? Kā ķīmijā. Atceros no 8. klases reakcijām kaut ko tādu.
Nu padomājiet paši...
Kaut kur kāda meitene izmisīgi vēlās sev garus matus, bet nekādi nesanāk tādus izaudzēt, kamēr kaut kur citur, kāda garu, skaistu matu īpašniece nogriž sev bobu, jo tā tagad ir stilīgi un Rihannai arī tāds ir.

Kāds skolnieks pamostas no rīta, nu baigi nāk miegs šim un viņš izdomā, ka varētu pirmo stundu paņemt brīvu, bet kaut kur citur kāds aizguļas, kaut gan tieši šodien viņš nevarēja kavēt darbu. Varbūt viņš tādēļ pat var zaudēt darbu. (nu labi, es varbūt nedaudz dramatizēju)

Un kā ar jaukiem pāriem, kuri mīl viens otru un vēlētos radīt ģimeni, respektīvi-bērnus, bet dažu apstākļu dēļ tas nav iespējams. Bet tajā pašā laikā kāda bezatbildīga sieviete uztaisa jau 2. abortu.

Saprotu, ka piemēri nav gluži vienlīdzīgi, bet nu es ceru, ka sapratāt domu.
Laikam jau visa mana filozofija ir izskaidrojama ar veco labo teicienu, ka pasaulē jau nekas nav godīgi, bet mani tomēr interesē, kāpēc tā ir? Liekas, ka ja visi cilvēki būtu laimīgi, tad pasaulei tas būtu par smagu. Daudzi paēdot paliek laimīgāki, reizē arī smagāki, tad jau laikam laime ir smaga un nelaimei tas jākompensē.
Ko var darīt lietas labā? Piedodiet, bet atrisinājuma man nav, diemžēl. Es tikai nekādā gadījumā nebiju domājusi nosodīt tos, kas vēlas radikāli mainīt frizūru vai nobastot stundiņu (pasarg Dies'). :D
Mums tikai atliek dzīvot un viss, kā velvienā vecā-labā tecienā, notiks tā kā tam jānotiek. Jābauda tie mirkļi, kad tavi svari ir sasvērušies vairāk uz to happy pusi. :) Bet neko citu jau mēs regulēt neveram...