28. Mar 2005 @ 02:17 (bez virsraksta)
mūzika: µ-Ziq - Midwinter Log

Koriidorii man ir taads silts apgaismojums, bet ne par to runa. Zem drēbju pakaramaa man seezh krēsls. Atzveltne papusei aizņemta ar drēbēm, kuras karājas uz pakaramaa.. nu taa.. ja iedomājas kaa drēbes karājās uz pakaramaa un sliid paari atzveltnei. Neteikšu ka drēbes traucētu apsēsties, gluzhi otrādi mīkstina muguru. Toties galva mazliet jāpieliec. Tieshi pretii krēslam uz grīdas ir nolikts liels koka raamii ielikts spogulis. Nejau mūsdienīgais, bet gan taads veclaicīgs, gaužām vienkaarsh raamis bez neviena raksta. Vispār gudri cilvēki runaa, ka vecie spoguļi padara cilvēku skaistāku, tas taapeec, ka izgatavošanas process bijis savādāks. Ja stāvus skatas shajaa spogulii, tad cilvēks kaa es neredz dalju pieri un matus.

Dīvainais ir tas ka apsēžoties krēsla man paliek ljoti laba sajuuta, taads kaa trīsas ķermenī un ljoti labi uzlabojas garastāvoklis. Kas var izskaidrot sho dīvaino parādību.. tikai luudzu spoguli aizmirstam.. jaa es skatos sev aciis. Aizverot acis paarnjem miers. Visapkaart viss paliek skaists un mieriigs, pazuud pamats.
informācija
ir doma
raksta saite

Add to Memories
Tell A Friend
From:[info]h2o
Date: 28. Marts 2005 - 02:53
(raksta saite)
tikko, domās apsēžoties Tavā krēslā, arī es to sajutu :) man šķiet, ka zinu, kapēc tas tā ir man, varbūt Tev ir kaut līdzīgi, bet man bail, ka nemācēšu to tā labi pastāstīt..
(atbildēt)(Diskusija)
[User Picture Icon]
From:[info]graafs
Date: 1. Aprīlis 2005 - 01:47
(raksta saite)
pameegjini!
(atbildēt)(Iepriekšējais) (Diskusija)
From:[info]h2o
Date: 4. Aprīlis 2005 - 13:56
(raksta saite)
nu..nezinu pat kā lai iesāk :) hmm..tā sajūta reizēm pārņem pēkšņi piedomājot pie tik pavisam vienkāršas lietas: tās rokas, kas šobrīd spaida tastatūras taustiņus, taču ir manas rokas un es viņas varu vadīt! tad tā sajūta aiziet tālāk un tālāk un pavisam, līdz beigās es atceros un iedomājos domu, pie kuras īstenībā piedomā pārsteidzoši maz cilvēku - es taču esmu dzīva!! un daudzus gadus atpakaļ, kad es biju slimnīcā un man bija ļoti, ļoti skumīgi, tad man vajadzēja iet kobru rīt. un es biju tik mierīgs pacients, ka māsiņa man iedeva apskatīt, ko tad nu viņi tur redz - un ieraugot to viegli caurspīdīgo, sarkani pulsējošo matēriju, kas īstenībā taču biju es - toreiz es sajutos tik dzīva kā vēl nekad! un tā ir tik fantastiski patīkama sajūta - es esmu dzīva!!
mm, kolēga nosita no domas ar savu ierašanos :) bet nu ko es gribēju pateikt, tieši par to Tavu spoguli - tur tā nosēžoties var sevi viscaur redzēt un redzēt ne tikai sevi, bet sevi iekš apkārtnes. un vismaz man tā labā sajūta rodas vienkārši tādēļ, ka tas atgādina par dzīvības brīnumu. un tad ir labi, tad tobrīd neko vairs nevajag, jo tā sajūta ir tik spēcīga, ka pārņem visu būtību. gandrīz kā iemīloties - kņudinoši un ļoti, ļoti jocīgi :)
bail pārlasīt
(atbildēt)(Iepriekšējais)
From:[info]apelzinz
Date: 28. Marts 2005 - 10:07
(raksta saite)
Mani luupu kaktinji uzraucaas augshup lasot Tavu txtu raxtiibu;)
(atbildēt)
[User Picture Icon]
From:[info]sveetaa_seeta
Date: 28. Marts 2005 - 16:44
(raksta saite)
es Tevi redzēju sapnī. Tev bija 33 gadi.
(atbildēt)