![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un atkal es staroju, un atkal viss ir baigi labi. Liekas dzīve kārtējo reizi ir izdevusies. Gribētos jau ticēt, ka tagad viss pilnīgi viss būs savādāk. Kā punktiņš uz "i" uzrakstīju iesniegumu un aizgāju no darba. No vienas puses ir grūti šķirties no kaut kā tik pierasta, no vietas, kur jūties kā mājās. Man pietrūks šīs vietas, bet visvairāk man pietrūks cilvēku, ar kuriem man ir bijusi tā laime strādāt visu šo gadu un septiņus mēnešus. Tur es iepazinos ar meiteni, kas tagad ir mana uzticības persona un vienkārši laba draudzene. Šī draudzība, iegūtā pieredze un kaudze foršu atmiņu - to visu es paņemšu līdzi. Agri vai vēlu vienmēr pienāk laiks, kad jāvirzās tālāk. Pēdējos mēnešos es to īpaši asi sajutu - dzīvē prasījās pārmaiņas. Ne tikai attiecībā uz profesiju, bet arī citām lietām... Es nezinu vēl 100% kas un kā notiks tālāk, bet šobrīd es jūtos lieliski, baudu savu "medusmēnesi" un kaļu visādus plānus tālai un ne tik tālai nākotnei ;)