par dažiem puktiem pats esmu daudz domājis pēdējā laikā.
Piemēram, par "rietumnieciskās lōģikas & pseido-intelekta prevalēšana pār cilvēcisko Saprātu", redzto, cik gan bieži cilvēki koncentrējas nevis uz savu garīgo pieredzi, bet gan nepārtraukti apgremo jeb translē un retranslē ar to saistītas citu personu rakstītās vai tektā formā dotās zināšanas.
Rezultātā mēs iegūstam samērā ar sevi apmierinātu (vismaz ārēji) tipu, kurš leliski pārzina dažādas doktrīnas, spēj citēt entos filosofus un garīgos līderus, zina, kurā dienā un cikko Budham ir ieniezējies un kurš pirkstiņš un kā tas ir interprtēts, paralēli tam biežī šāds tipiņs demonstrē lielāku vai mazāku izsmējību pret to vai citu zināšanu, ko varētu interpretēt kā savdabīgu garīgo infantīlismu, kā arī kā izpausmi lielākām vai mazākām, apzinātākām un neapzinātākām bailēm no tā, ka patiesībā jau attīstība nenotiek.

Tādas man pārdomas rosināja (m) punkts

(Reply to this) (Thread)

Aha, pareizi uztvēri domas virzienu..

(Reply to this) (Parent)

tātad zināšanas nevar būt garīga pieredze? kas tad ir garīga pieredze, baznīcā iet?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

darbs ar sevi :)

(Reply to this) (Parent)

man jau škiet, ka mani ir atkal pārpratuši :)
es taču nenoliedzu zināšanas, bet gan to bezpieredzes, bezrezultatīvu apgremošanu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, ok. man tas vienkārši izskatījās pēc kārtējā "teorētiskai pašrefleksijai nē, basu kāju dejām rītausmas rasā jā", tāpēc. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu gan :))))

(Reply to this) (Parent)