| sentimenta ekspansija & jēgas implozija |
Sep. 5th, 2010|05:19 pm |
Pirms kāda gada vai cik man mazliet šķita, ka visi tie augošie bezdarbi, grautiņi, kr--es, SVF, maģiskā budžetu samazināšana no 0 līmeņa jau negatīvo vērtību skalā, valsts varas darboņu neslēptais sadisms pret tautu, degradētie stipendiāti, kā arī diezgan krasa divējādība kultūras piedāvājumā - elitārisms-akadēmisms/komercšovu maucīgums - radīs kaut kādu nebūt alternatīvās kultūras ekspansiju/revolūcijas tipa piedāvājumu. Bet tagad ir sajūta, ka tās foršās alternatīvās lietas notiek, tomēr bez liela entuziasma, bet ar pamatīgu noslieci uz darbību savējo lokam. Jā, protams, arī tas, ka latvieši pa lielam ir proper slinki. Kā arī joprojām tā īsti nespējīgi tikt galā ar savas mentalitātes ēnas puses arhetipiem - skaudību, nenovīdību, liškību & kūtrumu.
Ar šito visu laikam gribēju pateikt, ka latviešu vēlmi pēc gara gaismas tā īsti nespēj saasināt pat pēc-treknulīšu-gadu paģiras & nedaudz "apziņa, ka esam dirsā"(C)Zaķis.
No vakardienas prozas lasījumiem man tā normāli iepēra tikai viens, vēl viens bija diezgan frošs, bet kādi 2 vienkārši nereālākā verbālā caureja. Bet sava priviliģētā stāvokļa dēļ biju diezgan stūrī , tā ka varbūt ko svarīgu palaidu secentiņ.
Nē, uz BN negāju, jo jutos visai neforši.
|
|