Ja mani pēdējā laika murgojumi ir normāla parādība, tad pagājšnakts gan bija par daudz. Pēc 3iem pamodos no zemapziņas murgu programmas tiešās translācijas, iespēros tukšā zālē ar tv-kasti, uzgriezu olimpiādi, protams.

Manā skatījumā tie ir no pozitīvisma sulojoši visu nāciju sporta sadraudzības svētki, kur cilvēki profesionāli izbauda ziemas priekus, bet tagad izvērtās par:

- no sākuma rādīja random raudošu kanādieti, kurai dažādu iemeslu dēļ „sirds ir salauzta”;

- tad mazo sudraba Dukurēnu, kuram bezmaz jātaisnojas visādiem apdauzītiem žurnālistiem, ka viņš ir kļūdījies tādā & tādā virāžā, ka viņam ir žēl, ka cerējis uz ko vairāk...

- tad kaukādu kritienu supergigantā, pēc kura tā meitene nogādāta slimnīcā;

- Šmigunu, kura ir diskvalificēta, tiesa lauzts nekas neesot;

- kērlingu;

- „svarīgākos & pagodinošākos” momentus no mūsu spēles ar Čehiju;

- tad vēl tā gruzīnu puikas bēres, kur Saakašvili raud apķēris nelaiķa radiniekus;

- kronis visam protams tiešā translācija pret SVK – ir sācies 2. periods, ir jau 0:3, -2 min Daugaviņam, viņš izstās pēc būrī saķerta skumji nikna tīģera, tad 0:4 kādas 10 sekundes pirms izslēdzu skaņu ar visu bildi.

Murgs tāds, ka es aizmigt pēctam nevarēju ilgi. Domāju, ka labāk tomēr būtu konstanti turpinājis savus pēdējā laika murgojumus savā gultā nevis svešā kastē ar sporta svētkiem.