[ | skaņu celiņš |
| | Mēs palikām māāājās | ] |
Mūsējā gonzo rokenrola blice ”Dzena Trakie”
šodien pieredzēja nedaudz interesantas pārmaiņas. Pareizāk sakot – eksperimentāli
konceptuālu pa-mēģinājumu.
Ideja tāda: mēs paņemam uz
div stundām jauku mēģu telpu & savācamies 6 pēc iespējas random cilvēki.
Tas notiek apmēram tā (pa
kadram):
Basists: puika švītīgs uz goda, ar mums spēlē 1. reizi, ja neskaita
viņreiz pirtī, ar vairāk grādiem iekšēji nekā apkārt; viņš tup uz basa keisa
& visu laiku ķer frekvenci; tad izliekas, ka ķer; bungotājs viņam
nepārtraukti mālē pa smadzenēm...
Bunģieris: gandrīz japiju etalons, sēž & izdomā savu ritmu vairāk vai mazāk. Uz lēnajām dziesmām
viņš bungo lēni, uz ātrajām ātri. Uz pēdējo ļoti ļoti, tā ka saluž tikko pirktās
bungu vālītes.
Random džeks: uz studiju atnes mums botānikas stafu, groza pulti dažreiz;
tripo uz mēģu telpas dīvāna; izturas ļoti random;
uz lēnākajām dziesmām gan tripo, gan iepūš ermoņikās.
Meitene: dzied & padzied; klausās & tripo atmosfēras pēc. Taisa
visādas jocīgas & psihedēliskas skaņas (ar muti).
Ģitārists1: Spēlē ģitāru, dzer alu, groza kombi, pulti, galvu,
pogas, rokas, vadus, pirkstus; dažreiz ietur līdzsvaru.
Gitārists 2 & padziedātājs: diezgan daudz spēlē ģitāru, smaida
& kliedz uz cilvēkiem; kliedz uz mikrofonu; uz basistu; daudz uz ģitāristu;
uz ģitāru; uz pedāli visvairāk. Kliedz par skumjajiem mazajiem bērniem, kas dzīvos mūžīgi ar brūklenīšu sirdīm;
kliedz par mājām & vēl visādas tur
protesta dziesmas.
|