| [ | skaņu celiņš |
| | Židrūns - Tilts | ] |
Vēlētos, kaut visi varētu nomest to sasodīto politkorektuma
plēves lietusmēteli. Es zinu, ka daudziem te tas galīgi pie biksēm, bet manās
acīs tie, kas neciena manu tautu, valodu & Valsti, tikpat neciena arī mani. Un tā
nav nekāda bezierunu cieņa; tā ir Cilvēcības cieņa!
Sitiet mani nost kaut
divreiz, bet es vienalga neizprotu, kā iespējams tikt lielas pilsētas domē elementāri
nezinot (visdrīzāk nevēloties zināt) Valsts valodu. Absolūti. Bet priekšvēlēšanu
paziņojumā uzrādīt – Valsts valodas prasmes: labas. Bet uzreiz pēc ievēlēšanas teikt
„ņikō ņesaprōtū, paruskī pažalsta”.
Kā Židrūns tajā dziesmā Par veceni (par to veceni, kura laikam atkal
sēdēs eiro-pa-par-la-mentā) teica: ”Es nekad nespētu sist sievietei, bet ziniet...
kad es redzu to vecen, man grrribās tā ...aāā!!!”
Redz ko viens puika štengri rūcis:
Uzsaukums latviešiem
Pēdējā laika mani kā latvieti aizskarošo notikumu
sakarā ir nācies palasīt visai daudz dažādu rakstu un viedokļu par Latvijā
notiekošo, tostarp arī no kreisi orientēto Latvijas iedzīvotāju puses. Raksti
pauž dažādas nostājas un, kas attiecas uz nacionālo politiku, skaidri iezīmējas
divas pretējās nometnes. Šie raksti, bet vēl vairāk, abu pušu komentāri mani
uzvedināja uz šīm domām.
Lai mana nostāja būtu visiem skaidra, es esmu latvietis, patriots un
nacionālists, un es uzskatu, ka latviešu tautai šeit ir jābūt saimniekiem. Es
apzinos krievu klātbūtni Latvijā, to, ka liela daļa šeit dzīvojošo krievu ir
lojāli Krievijai, to, ka daļa ir naidīgi noskaņota pret latviešu tautu, es
apzinos Krievijas nostāju šajā jautājumā, bet es apzinos arī to, ka Krievijas
Federācijai Baltijas krievi ir tikpat vajadzīgi, cik Baltijai, un, ka "krievus
ārā!" politika nestrādās un ir jādomā par citiem risinājumiem.
Tik ļoti daudz man pēdējā laikā ir nācies dzirdēt un lasīt tādas frāzes, kā
"Гансы суки!", "Мы освободили Латвию и мы тут хозяева, а не вы,
латыши е**ные!" un citas. Tās, kopā ar kreiso propagandētajiem meliem par
Latvijas vēsturi, agresīviem strīpainiem jauniešiem ielās, saulespuķu sēklu
mizām uz ielas un uzrakstiem uz sienām, veido lielākās latviešu daļas viedokli
par krieviem. Protams, par visu iepriekš minēto sāp sirds. Bet vēl vairāk mani
uztrauc lūk, kas.
Šādas pašas frāzes, tikai raidītas krievu virzienā, var dzirdēt un lasīt arī no
latviešu puses. Tikpat nožēlojamā valodā izteikti lāsti, bieži vien lietojot no
krievu valodas ievazātus vārdus, nekonstruktīvi uzbraucieni krieviem, dažādas
pamatotības pakāpes apvainojumi par krievu noziegumiem un to, kādi viņi ir
cūkas, kā arī mūsu ignorance un bieži vien akls naids ir tas, kas mani sāpina,
uzlūkojot latviešus. Es to zinu, jo vērojot devītajā maijā notiekošo, arī pats
sevi pieķēru dusmās sakām tādas pašas lietas. Esmu daudz domājis pats par savu rīcību, un man
par to ir kauns. Galu galā, arī latvieši atstāj pudeles tur, kur tās izdzēruši
un raksta uz sienām, jo kāda cita darbs taču ir visu savākt. Cik tad mēs,
latvieši, esam labāki?
Mēs neesam apmierināti ar valstī notiekošo. Mums sāp tas, ka krievi apspļauda
mūsu zemi un bradā kājām mūsu vēsturi, mums sāp tas, ka valdība ir gļēva un
pakļaujas krievu spiedienam. Arvien nāk prātā Līvu "Zābaku
dziesma". Saeimas krēslos sēž vairākas partijas, kuru deputāti domā
tikai par tuvāko kreklu, un arī vēlēšanās jau kuro reizi startē haotisks
desmits latviešu partiju ar visdažādākajiem solījumiem, galu galā mēs vairs
neesam droši, kam ticēt, kam nē. Ko tikmēr dara krievi? Viņi apvienojas. Krievi
stāv plecu pie pleca, cīnās par savu taisnību, neveido muļķīgu partiju
mudžekli, viņu vienīgajās partijās ir cilvēki, kuriem rūp krievu tautas vara
Latvijā, nevis tikai pašu kabata. Viņiem ir mērķis. Tādu vienotību, kā 9.
maijā, var redzēt labi, ja Dziesmu svētkos. Ņemot vērā latviešu
"toleranci", gadsimtu laikā iedzīto muguras liekšanu svešu ļaužu
priekšā un tendenci bāzt galvu smiltīs, uzdrošinos apgalvot, ka ne jau
krievu tauta (kultūra, valoda) ir tā, kurai draud briesmas! Testa
jautājums: uz Brīvības ielas satiekas latvietis un krievs; kādā valodā
norisināsies viņu saruna? Ar skumjām man jāatzīst, ka mums no krieviem ir daudz
ko mācīties.
Latvieši, Latvija ir mūsu mājas! Mums, pretēji krieviem, nav vēl citu
māju, mums nav kurp citur doties, mums nav citas zemes, kurā runāt latviešu
valodā un saviem bērniem mācīt latvju dainas. Mums ir par savām mājām jārūpējas
un tās jāaizstāv. Bet, ja mēs gribam būt saimnieki savās mājās, mums ir
jāpierāda, ka esam to pelnījuši. Mums ir jāpierāda, ka Latvija pienākas mums ne
tikai vēsturiski, bet arī tāpēc, ka esam Latviju nopelnījuši.
Ja jau krievi, lūk, ir tādi un šitādi, pierādi, ka esi labāks!
--> Runā savā zemē latviski! Tā ir krieva vaina, ka dzīvodams Latvijā, viņš
nav iemācījies tās valodu, nevis Tavējā. Lai izjūt sekas.
--> Izskaud no valodas krievu vārdus! Ja nepatīk apkārt dzirdēt svešu
valodu, kop pats savējo un nesaki: "б**дь".
Nenolaidies līdz urlu līmenim! Pierādi, ka starp latviešiem tādu nav,
nevis tikai nozākā viņus.
--> Nemēslo sev apkārt! Ja jau tā dara krievi, tā vietā pacel atrastu
maisiņu un aiznes to līdz miskastei.
--> Mācies, lasi, domā! Kā labs draugs man nesen atgādināja, tad visgrūtāk
uzveicams ir gudrs pretinieks.
--> Lieto Latvijas karogu! Ja Tev ir māja, ļauj tam plīvot ikdienā, tas nav
aizliegts. Piešuj karodziņu pie somas. Nebaidies! Krievs ar trīskrāsaino aiz
automašīnas stikla nebaidās. Lai ne vien krievs zina, kas Tu esi, bet arī cits
latvietis Tev blakus jūtas kā savās mājās.
--> Audzini sevi un citus! Pastāsti arī otram latvietim, ka ir vēl citas
vērtības bez naudas. Aizved savus draugus uz Dziesmu svētkiem un pie Brīvības
pieminekļa nolikt ziedus. Audzini bērnus, tā, lai Latvija ar tiem lepotos.
--> Paliec Latvijā! Jo, ja arī Tu aizbrauksi projām, krievu īpatsvars
palielināsies par vienu cilvēku, un citam latvietim būs par vienu iemeslu mazāk
šeit palikt.
--> Pērc latviešu preci! Jo par katru Tevis nopirkto ārzemju mantu latviešu
uzņēmējs būs par soli tuvāk bankrotam, bet ārzemnieks - par soli tuvāk vēl
vienam ārzemju uzņēmumam Latvijā.
--> Esi savas tautas patriots! Nevis īdi, ka latviešu tauta nav patriotisma
vērta, bet pierādi, ka IR!
Mēs nevaram tā pēkšņi mainīt pasauli. Mēs nevaram ar vienu rokas vēzienu
izmainīt stāvokli Latvijā, tās valdībā un Saeimā. Mēs nevaram padarīt notikušo
par nebijušu. Ne katrs no mums var ar paceltu zobenu mesties politiskās cīņās
un ne katram tas ir jādara. Tā vietā mums ir jāmācās, jāstudē, jākļūst par
labiem zobārstiem, uzņēmējiem un ģitāristiem, mums ir jādara katram savi darbi,
jāuztur ģimenes. Bet mēs varam ietekmēt notiekošo. Mēs varam pilnveidot sevi,
lai to, kādi ir citi, mēs redzētu nevis ar drūmumu, bet gan ar lepnumu. Mēs
varam sākt ar mazumiņu, katrs ar sevi un savu ģimeni. Mums nevajag Lāčplēsi,
U-menu vai Čaku Norisu valdībā, lai Latvija kļūtu tāda, kāda tā ir kaut kur
dziļi mūsu sirdīs. Mēs varam radīt labāku Latviju, esot vienoti un strādājot
tās labā katrs pats, jo katrai galvai, plecam un pastieptai rokai ir nozīme.
izskatās, ka suņadvēseles pēc ši sāk atdraugot |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}