| sweetheart sketches from drunk |
Apr. 26th, 2009|01:11 am |
|
Joprojām dzīvoju zem tā sloga, kā tas dažreiz
nemērā labi izdodas tikai man. Kā ir aizmirstot sava iespējams labākā (es gan šajā
ziņā nekad netaisu augstlēkšanas sacensības vai skaistumkonkursu) drauga īstās
pilngadības dzimšanas dienu, ar kuru kopā dali tik nozīmīgu pagātni... Un ja vēl
tā ir tik jauka meitene, kas visu to uztver tik vienkārši, nepiespiesti, nespiežot
ar dižakmeni uz sava sirsniņ-putniņa kā daži labi.
Anubet
šovakar vienalga jūtos kā ticiānveida vai plātas paklājs ar sērīgu skuju
smaržu, kas protams nav nekāds attaisnojums... Bet naktī vienam staigāt pa
kapiem un mežu, līdz ar pēdējām saulrieta atblāzmām, dūmakainu Gaujas ieleju
pils siluetiem ir iedvesmojoši. Ja vēl pacel aci, lai lūkotu pirmās zvaigznes
un starp bērzu lapotnes brīvajiem debesu laukumiem tieši simetriski, nevienai
nepazūdot, tajās izdīgst Lielais lācis (L.Greizrati). Kad mežs turklāt smaržo pēc
mājām...
|
|