| |
[Mar. 29th, 2009|01:49 am] |
| [ | skaņu celiņš |
| | The Brian Jonestown Massacre - Anemone | ] |
Pirms atkal iet gulēt, es pēdējās dienas domāju par to, kāpēc mani pēdējās divas naktis mocījuši tie paši bezpalīdzīgākie pagātnes murgi.
Secinājumi nekādi dižie neuzradās. Ja nu vienīgi tas, ka sapratu, ka neesmu vēl pilnībā ticis ārā no pagātnes tā pagātnes šausmu rata, joprojām labprātīgi nikni spiežot citronus savā dzeloņdrāšu plēsumu nesadzijušajā plaukstā. Es zinu, ka tas nav iespējams, tomēr beidzot vēlos izkāpt no tā smacējošā naida rata, vienlaikus saglabājot sev šo sajūtu...
...tā visa, kas man gandrīz maksāja cilvēka dzīvi, cilvēcību, jau tā slimo saprātu & dzīvību.
Pa starpu man bija patiess līdzpārdzīvojums Vendijai un Lusijai.
Ir tik maz filmu, kur tāda cilvēcība, pamestības sajūta, atsvešinātība & nebeidzama cīņa sava izmisuma priekšā parādās tik nepretenciozā veidā.
|
|
|
