Es redzēju savas paaudzes spožākos prātus,
(...)
kuri meta savus
pulksteņus zemē no jumta, lai atdotu savu balsi par Mūžību ārpus Laika &
modinātājpulksteņi krita tiem uz galvas katru dienu visu nākamo dekādi
kuri graizīja vēnas
neveiksmīgi trīs reizes pēc kārtas, likās mierā un bija spiesti atvērt
antikvariātus, kad tiem likās, vecums nāk virsū un raudāja
kuri tika sadedzināti
dzīvi Medisona Avēnijā savos flaneļa uzvalkos, starp svina pelēkām dzejas
brāzmām & pielieti ar pulka modes metālisko šķindoņu & reklāmas feju
nitroglicerīna spiedzieniem & ļauni pārgudro redaktoru sinepju gāzi, vai
tika nomocīti ar Absolūtajā Realitātē žūpojošiem taksometriem
kuri leca lejā no
Bruklinas tilta, tas patiešām arī notika, un aizgāja prom nezināmi un
aizmirsti, prom Ķīniešu Rajona ieliņu miglas spokainā apstulbumā & garām
ugunsdzēsēju mašīnām, bez kaut viena alus par velti
kuri izmisumā
dziedāja izkārušies pa logiem, izkrita pa metro logiem, ielēca tieši derdzīgajā
Passeikā, uzlēca virsū nēģeriem, raudāja pa visu ielu, baskājaini dejoja uz
saplēstām vīna glāzēm, sadauzītām vācu 30-to gadu nostalģiska džeza ierakstu
platēm, piebeidza viskiju un stenot vēma nolāpītā tualetē, ar vaidiem un
kolosālu tvaika svilpju pūtieniem ausīs
----------
Kas tas ir?
P.S. Pīsmeikers & Milkies spēlē nepiedalās!
|