Vakardiena bija jauka arī tāpēc, ka beidzot nelietoju pilnīgi neko draņķīgu (ja neskaita krūzīti plānas kafijas). Un es joprojām varu mežonīgi klaigāt kā Iggijs Pops: I feel alright tā, ka viss laikam ir baigi feini; vēlreiz varu pierādīt, ka runās par atkarībām man ir & paliek taisnība. Fiziskajā nozīmē man tādu nav, cik nu netraucē tai pašai zemiskajai eksistencei...

Varu derēt, ka daudzi būtu gatavi kā maitu lijas, riņķot man virs galvas, no saviem puritāniskajiem augstumiem viena laidā ķērcot, ka es dzīvojot nepareizi... bet es atkal saku: ko ellē, jūs saprotiet, ja dzīvojam katrs savā laika joslā, radošajā & garīgajā dimensijā?!

Šodien pirmo reizi pa ilgiem laikiem piecēlos ātrāk nekā 11os un vēlāk iešu slēpot mežos.