[ | skaņu celiņš |
| | UK -Ziemeļu puse | ] |
Vakar biju uz Changeling. Jā jau
jā, Īstvuds vides & vēstījuma pasniegšanu ir nostrādājis pat pārsteidzoši
labi. Un tas sērīgais džezs fonā ir vienkārši lielisks. Filmas 20/30. gadi manī
uzrāva bērnības atmiņas, kas pēdējā laikā bija pārāk miegainas. Tagad spēju dažas
no tām atsaukt ar tādu uztveres intensitāti, kā tikko pamodies.
Un tomēr, galvenais skatīšanās iemesls
visdrīzāk bija Endžijas galvenā loma. Kādu laiku nebiju skatījis viņu nopietnā
lomā, jo manas kulta filmas ar A.J. dalību ir šīs:
Foxfire (1996) ir vienkāršs,
nepretenciozs stāsts par meiču bariņa aizbēgšanas kāri & alkām pēc brīvības
no tās pašas sistēmas nagiem & sabiedrības kā elektriskā gana mākslīgajām
robežām. Arī bez tā, ka Anželina tur redzama kaila, tas varētu būt viens no
labākajiem pusaudzes lomas tēlojumiem, nonākot „reālās” dzīves situācijā, attopoties
izaugušai & vientuļai.
Filmā Gia (1998) ir Endžijas
viskailākā loma gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Viņas lēkāšana starp dažādām
lomām (raksturiem, emocijām) ir fantastiska, ja ņem vērā to, ka Džolija visu
laiku paliek tikai & vienīgi pati. Tieši tāpēc tik ļoti cienu aktierus ar
vairāk kā vienu sevī iemiesotu personību.
Par Girl,
interrupted (1999) no komentāriem atturēšos. Atzīstot tik to, ka
vismaz līdzvērtīgi izcilu kādās aktrises tēlojumu, atrast nebūtu viegli. Ņemot,
vērā, ka šajā lentā Endžijai ir „tikai” otrā plāna loma. Citkārt spožā Vinona
R. uz viņas fona šķiet kā apjucis meitēns no vidusskolas teātra pulciņa...
|