| astoņarpus mērkaķi. |
[Jul. 23rd, 2008|10:50 pm] |
Man radusies pārliecība, ka dzejā vienīgais, ko ir vērts un varu mēģināt, ir haiku...
Tagad šeit:
Astoņarpus mērkaķi Spoguļojas avotā Aizplūst laiks
Peļķes dvēseli, krītot Saduļķo sarkanu. Asins lāse
Kāda karsta roka
Man pieres vidū
Vēlies kāpt kalnā. Vai būt
Sniega leopards
Acu skatiens ir mūžība
Asarai krītot
|
|
|
