| A.G. |
Dec. 16th, 2008|07:51 pm |
Zini, tas jau ir TAS - kas mani biedē visvairāk - cilvēki, kuri pirms mesties iekšā Tunelī vai nu ir vīlušies visā un noguruši, un vnk nepaņem neko sev līdzi, un neko arī nav atstājuši.
Un tad vēl ir ne mazums to, kas PAŅEM sev līdzi, bet - ir vīlušies citos, un tā arī nav neko no savas dvēseles atstājuši šeitan. Citreiz atrodi kko vecās kladēs, kas nekad nav parādījies uz āru, citreiz, pagūstot parunāties pirms TAM, cilvēks beidzot saprot, ka nu vairs nav ko zaudēt, un ja ne tagad, tad nekad - tad arī daudz kas mēdz atklāties.
Starp citu, es neteiktu, ka "neļauj būt cilvēkiem". Mēs paši sev neļaujam tādiem būt, un paši sev neļaujam just, un arī to kādā no daudzajiem veidiem parādīt uz āru. Pārsvarā vismaz. Domājam, ka domā,ka tā neir labi un ir sviests. Un tās jau pašā apakšā ir bailes un nekas vairāk. IMHO
A. |
|