|
Nov. 19th, 2008|10:13 pm |
Ļoti gribēju ko ierakstīt bet nevaru...
Kaut ko citu bez parastā "ir tik grūti dzīvam būt..."
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) milkies tikko pateica to, kas arī man bija uz mēles.
Kā vienmēr, bailes pazaudēt tuvus cilvēkus. varbūt ne fiziski, varbūt ne emocionāli, bet kaut kāds dvēseles kontakts lēnām nosūbē, lēnām ņem un atvienojas & vairs tā riktīgi arī nepiešķiļas....
</span>
Tagad, pa šito trako darba laiku kontakti ir sanākuši tikai ar kādiem pāris tuviem cilvēkiem. Ar pārējiem būtībā vispār nekas.
Protams, protams nekāda raudulīga gaušanās, bet dažreiz vientulība nešķiet nemaz tikt aizraujoša.
Piemēram, šovakar, tā vietā, lai zvanītu kāds, kuru patiesi gaidītu - man saruna apmēram tāda:
Sveikiņi! Te no toletīšu kompānijas! Kur jums 11. novembra krastmalā likt tās mājiņas?
Es nezinu...
Kā jūs variet nezināt?
Kā ellē es varu zināt?!
|
|