| Dziesma veca, versija jauna |
[Mar. 23rd, 2011|12:11 am] |
|
|
|
| e-pasts no antropologu biedrības |
[Mar. 23rd, 2011|12:47 pm] |
Uzmanību visādu adēmisku persik-doktoru disertāciju cienīgam referātam:
"Populārās kultūras degradācija kā dramatiska atkritumtendenču invāzija Rietumu sabiedrības ēstētiskajā apziņā".
Šo varētu noformēt arī antropoloģiskas esejas formā, bet dzīvi piemēri tomēr iedarbojas spēcīgāk.
Piemērs 1: popkultūra, kad mēs augām (~1997. gads).
Piemērs 2: popkultūra šodien (~2011.gads).
(Tomēr, neuzskatu, ka nēģer-kultūras dramatiskā invāzija Rietumu popkultūras vidē per se būtu vainojama šī kultūras segmenta dramatiskajā degradēcijā. Vismaz tikpat līdz-vainīgas ir Rietumu sabiedrības baltās sievietes, kas vēlas līdzināties neģeru urlām vai ār'en'bī afro-cacām. Un baltie vīrieši ar neapšaubāmiem kulturālā bankrota draudiem. Tieši tāpat arī varavīksnes krāsas hipsteri.
Ja agrāk kopā ar seksu varēja pārdot arī mūziku, stilu, sporta aktivitātes, audiovizuālās mākslas darbus, sabiedriskās aktivitātes, tūrisma objektus, humoru, ironiju & valdošās elites aristokrātskā slāņa vai buržuāziajs kritiku (skatīt piemēru 1), - tad sķiet, ka šobrīd kopā ar seksu var pārdot tikai seksu, lupatas & hipsterus. Turklāt audiovizuālajā piemērā 2 klātesošie hipsteri būtu uzkatāmi tikai kā vēl viens attaisnojums kulturālās debilitātes izcelšanai vai estētiskā infantilisma diskrētajam šarmam.)
P.S. Par nopietnākām lietām: Ar sentimentu pušķiem acu kaktiņos varam konstatēt, ka Latvijas populārās kultūras vidē ar joni atgriežas deviņdesmitie.
|
|
|