Kompleksa pamatā ir neatlaidīga fanātisma ieēnota tiekšanās pēc skaistuma ideāla – un mūžīgs, ciklisks tā nesasniegšanas rituāls. Šo skaistuma etalonu vienkāršoti varētu dēvēt par ideāli Skaisto PirmSievieti vai optimāli veidoto Visuma Draudzeni.

Lai gan šī etalona materiālie aspekti stipri variējas atkarībā no vēsturiskās & kultūras izejas pozīcijas, ir vairāki nemainīgi līdzīgi kritēriji, kuros jebkuras kultūras sievietēm veidojas pamatota tieksme no šī ideāla atpalikt. Piemēram:

-         perfektas ķermeņa proporcijas;

-         optimāla vielmaiņa;

-         telepātiskas spējas sadzīves, garīgajā & seksuālajā saskarsmē;

-         augsts garīgais potenciāls, bet intelekta attīstība pret eventuālo vīrieti-dzīvesbiedru attiecībā V -1;

-         fiziskā izturība attiecībā pret eventuālo vīrieti-dzīvesbiedru V +1;

-         ģeniālas spējas pavārmākslā, bērnu radīšanā & kopšanā;

-         ideāli veidota kulturālā, gaumes, stila, sevis kopšanas izjūta;

-         sievietes ķermeņa spēja ražot dabīgus fermentus, krāsvielas & izdalījumus, kas ir identiski kosmētikas produktiem(svešķermeņiem);

Neizbēgamā „atpalicība” no šī ideāla katrai sievietei veido lielāku vai mazāku Ievas kompleksu. Kā arī – nodarbina & palīdz kultivēt veselas industrijas mašinēriju, kura palīdz uzturēt spēkā mītu par iespēju sasniegt vai pietuvināties šim vienam, absolūtajam, kopīgajam ideālam; kā arī uztur darbībā sieviešu dzimuma galveno rituālu, kura „mūžīgās uguns” uzturēšana ir katras sievietes esības galvenā tiecība.

---

Un saprotams, kāpēc, piemēram, tāds Jungs savos arhetipu raksturojumos šādu lietu neapskatīja – nu nav ko lieki krāmēties ar visādām sievišķu padarīšanām. Vispār es te ar netaisījos krāmēties, bet nu diezkā laikam nesanāca.