Pamodos ap to laiku, kad saule aizlīda līdz manai guļvietai istabas stūrī uz grīdas. Visu tuvējo apkārtni, arī guļammaisa iekšpusi, rotāja izsēti spēļu zaldātiņi, uzvelkamās & mīkstās rotaļlietas, no podiem grīdā pārstādītas puķes, kaktusi ar termoregulācijas nolūkos uzmauktām zeķēm, kaudze ar saplēstiem žurnāliem, krāsu bundžas, hēlija mini-kapsulas, pa grīdu izmētāti diski, cepumi & želejas lācīši. Pie griestiem joprojām turējās daži baloni, krāsaini prezervatīvi & piepūsti gumijas cimdi.

            Pēc neilga brīža mēs saņēmāmies nelielām, tomēr spēcinošām brokastīm. Tas džeks, kuru visi šeit sauca par Jēzu, atnāca kopā ar joprojām kailo Ievu, piedāvājot veltes uz radītājas miesas. Kaut arī Ievas persiku ievārījumā mirkstošie mati, zemeņu putukrējuma bikini, marmelādes naba & krūšu gali, kā arī sacietējuši šokolādes sīrupa rotaslietu ie-kārumi radīja visnotaļ labu iespaidu par Jēzus (kurš joprojām valkāja tikai dzeltenu lietusmēteli) ģērbšanas gaumi; teicu, ka man pagaidām nav apetītes.

            Pēc neilga laika lejā nonāca arī Hanumans ar Varavīksni, abi sudraba makgaiverenes kopā sastiprinātos, salocītu avīžu kosmosa skafandros speciāli priekš starp-galaktiskajiem ceļojumiem. Abi kārtējo reizi esot pabijuši Šadālas pasaulē, stāstīja par Turienē pavadītajiem 14 purpura gadiem. Hanumans, protams, bija atstiepis arī kārtējās 17 klades ar aprakstiem & vizualizācijām zilās lodīšu pildspalvas tehnikā par Turienes iemītnieku dzīves paradumiem, sociālo sistēmu, floru, faunu, neiedomājami sūdīgo rokmūziku („Nu tā kā Muzikjūkjū, tikai priekš ķērpjaugiem”); kā arī par Turienes nedaudz savādajiem seksuālajiem rituāliem, kuros abi ar Varavīksni esot bijuši spiesti iesaistīties (šai tēmai veltītā sadaļa kladē atgādināja par mūsu pasaulē visai izplatītajiem putekļusūcējiem, asajiem pipariem, sasaldētu malto gaļu, utt.).

            Brokastīs diemžēl nepiedalījās Dima, kurš, joprojām esot izgājis no ķermeņa, joprojām sēžot uz jumta; joprojām gaidot mēness aptumsumu, lai atnāktu atpakaļ. Pēc pāris stundām tas viss jau bija kļuvis nāvīgi apnicīgi. Kāds ieminējās, ka līdz pēdējam vilcienam palikusi pusstunda & pēc 5 minūtēm jau vēlējām, lai saule ir žēlīga Kārnim, kurš piemājas dārzā no sniega joprojām veidoja rezidenci savām šinšilām. Ārā jau bija pavasaris, bet uz Ziemeļblāzmas staciju bija jāiet caur mežu. Šodien tur bija vērojami daudzi mednieki kamuflāžas koku smokingos.

            Vilciens atnāca laikā, mēs arī. Es izkāpu Zemitānos. Paspēju uz nākamo vilcienu māju virzienā & tieši uz vakariņām. Pēc iespaidiem bagātajām brīvdienām uzradās neliels gurdums, tāpēc vakar vakarā taisni laikā bija vēlreiz noskatīties filmu par abiem Džerijiem.