Pamodos ap to
laiku, kad saule aizlīda līdz manai guļvietai istabas stūrī uz grīdas. Visu
tuvējo apkārtni, arī guļammaisa iekšpusi, rotāja
izsēti spēļu zaldātiņi, uzvelkamās & mīkstās rotaļlietas, no podiem
grīdā pārstādītas puķes, kaktusi ar termoregulācijas nolūkos
uzmauktām zeķēm, kaudze ar saplēstiem žurnāliem, krāsu bundžas, hēlija
mini-kapsulas, pa grīdu izmētāti diski, cepumi & želejas lācīši. Pie
griestiem joprojām turējās daži baloni, krāsaini prezervatīvi & piepūsti gumijas
cimdi.
Arī
pārējie sāka mosties, kad istabā iespiedza Smaidiņš, aicinot visus palīgā uz
pagrabu, lai noķertu viņam pazudušo čūskzirnekli.
Pa starpu ausis ievilināja vannasistabā, kurā, līdz pusei ūdenī, joprojām tupēja
visi Orķestra dalībnieki, pusaizmiguši mokot ermoņikas, metalofonu, tamburīnu,
šampūna pudeli & fēnam pieskočotu blokflautu.
Pēc
neilga brīža mēs saņēmāmies nelielām, tomēr spēcinošām brokastīm. Tas džeks,
kuru visi šeit sauca par Jēzu, atnāca kopā ar joprojām kailo Ievu, piedāvājot
veltes uz radītājas miesas. Kaut arī Ievas persiku ievārījumā mirkstošie mati, zemeņu
putukrējuma bikini, marmelādes naba & krūšu gali, kā arī sacietējuši šokolādes
sīrupa rotaslietu ie-kārumi radīja visnotaļ labu iespaidu par Jēzus (kurš
joprojām valkāja tikai dzeltenu lietusmēteli) ģērbšanas gaumi; teicu, ka man pagaidām
nav apetītes.
Pēc
neilga laika lejā nonāca arī Hanumans ar Varavīksni, abi sudraba makgaiverenes kopā
sastiprinātos, salocītu avīžu kosmosa skafandros speciāli priekš starp-galaktiskajiem
ceļojumiem. Abi kārtējo reizi esot pabijuši Šadālas pasaulē, stāstīja par Turienē
pavadītajiem 14 purpura gadiem. Hanumans, protams, bija atstiepis arī kārtējās 17
klades ar aprakstiem & vizualizācijām zilās lodīšu pildspalvas tehnikā par
Turienes iemītnieku dzīves paradumiem, sociālo sistēmu, floru, faunu, neiedomājami
sūdīgo rokmūziku („Nu tā kā Muzikjūkjū, tikai priekš ķērpjaugiem”); kā arī par Turienes
nedaudz savādajiem seksuālajiem rituāliem, kuros abi ar Varavīksni esot bijuši spiesti iesaistīties (šai tēmai veltītā
sadaļa kladē atgādināja par mūsu pasaulē visai izplatītajiem putekļusūcējiem, asajiem
pipariem, sasaldētu malto gaļu, utt.).
Brokastīs
diemžēl nepiedalījās Dima, kurš, joprojām esot izgājis no ķermeņa, joprojām
sēžot uz jumta; joprojām gaidot mēness aptumsumu, lai atnāktu atpakaļ. Pēc pāris stundām tas viss jau
bija kļuvis nāvīgi apnicīgi. Kāds ieminējās, ka līdz pēdējam vilcienam palikusi
pusstunda & pēc 5 minūtēm jau vēlējām, lai saule ir žēlīga Kārnim, kurš
piemājas dārzā no sniega joprojām veidoja rezidenci savām šinšilām. Ārā jau
bija pavasaris, bet uz Ziemeļblāzmas staciju bija jāiet caur mežu. Šodien tur
bija vērojami daudzi mednieki kamuflāžas koku smokingos.
Vilciens
atnāca laikā, mēs arī. Es izkāpu Zemitānos. Paspēju uz nākamo vilcienu māju
virzienā & tieši uz vakariņām. Pēc iespaidiem bagātajām brīvdienām uzradās
neliels gurdums, tāpēc vakar vakarā taisni laikā bija vēlreiz noskatīties filmu
par abiem Džerijiem.
|