Ahh-h atkal pa visu māju iet tas trakais, neklausāmais, brīnišķīgais, biedējošais Frušantes otrais albums.

Tas notiek apmēram tā:

„And my beautifykl spirits are glued to my eyes... (pusjucis faselts) Robot preacher... (ģitāra reversā) ...alelujaā uūhh... (kreka pīpēs burbuļi & ieelpas) is goood day for walking. (indiāņu kaujas kliedzieni) I can’t see you till I see your eyes... (nesaprotamas spoku skaņas) I neeed yūūū...”

            ---

Nu pacel mani līdz priežu zariem, kur kopā ar pārsteigumā knābjus mēmi kustinošiem putnu bērniem pasēdēt, bet es patiešām nevaru izdomāt, ko darīt ar šodienu, ko darīt ar sevi, kur nogrūst savu miesu & nekaitīgi pamielot garus...