|
Jul. 8th, 2009|03:14 pm |
Ahh-h atkal pa
visu māju iet tas trakais, neklausāmais, brīnišķīgais, biedējošais Frušantes
otrais albums.
Tas notiek
apmēram tā:
„And my beautifykl spirits are glued to my
eyes... (pusjucis faselts) Robot
preacher... (ģitāra reversā) ...alelujaā
uūhh... (kreka pīpēs burbuļi & ieelpas) is goood day for walking. (indiāņu kaujas kliedzieni) I can’t see you till I see your eyes...
(nesaprotamas spoku skaņas) I neeed yūūū...”
---
Nu pacel mani
līdz priežu zariem, kur kopā ar pārsteigumā knābjus mēmi kustinošiem putnu
bērniem pasēdēt, bet es patiešām nevaru izdomāt, ko darīt ar šodienu, ko darīt
ar sevi, kur nogrūst savu miesu & nekaitīgi pamielot garus... |
|