Gonzo Notes Nr.35 (oB.o7.o9)

Es tagad varētu vai izlēkt no zeķturiem & satīna miņukiem kā Igijs 81’gada Sisko koncertā, un vēl griezties ap savu asi ar ādeni uz plikās miesas kā sūnas saelpojies vilciņš ar galvā uzliktu nacistu-policistu naģeni. Beidzot vismaz pāris dienas ticis pie dzīvesveida, kādu pats esmu tā vēlējies. Nu labi, es pagājšnakt, uzrāpies uz siltumtrašu pārvada, redzēju lapsu meitēnu tik tuvu mājai kā nekad nosacītos meža zvērus nebiju saticis. Muļķīša radījums, tev tiešām spalvas arī galvai iekšpusē aug, ka bradā pa sliedēm gar cilvēku smirdošo četrriteņu dīvānu guļamistabām?

Savukārt manējās american dream mazpilsētas (par kādu pēdējā laikā tā neizbēgami ir kļuvusi) hesburgerā strādā netipiski jauki cilvēki priekš hesīša. Varbūt tie bērni baidās zaudēt savu maizes darbu, varbūt viņiem šodien „piektdienas jaukums”, bet varbūt viņi patiešām hajo par t.s. māgas paradīzes priesteru & priesterieņu statusu. Katrā ziņā skaidrs, ka tie zēni & meitenes ir visai grūti atšķirami (vismaz no muguras).

Zinkā ir, es te baigi nesatraucos par „normālības” palieku saglabāšanu, lai viņas staigā uz randiņiem kaut ar sliekām. Būs vel trakāk & tas savā ziņā dara smieklus & silti ielīksmo visu esošo pasāžu.