Vēlētos, kaut visi varētu nomest to sasodīto politkorektuma plēves lietusmēteli. Es zinu, ka daudziem te tas galīgi pie biksēm, bet manās acīs tie, kas neciena manu tautu, valodu & Valsti, tikpat neciena arī mani. Un tā nav nekāda bezierunu cieņa; tā ir Cilvēcības cieņa!

            Sitiet mani nost kaut divreiz, bet es vienalga neizprotu, kā iespējams tikt lielas pilsētas domē elementāri nezinot (visdrīzāk nevēloties zināt) Valsts valodu. Absolūti. Bet priekšvēlēšanu paziņojumā uzrādīt – Valsts valodas prasmes: labas. Bet uzreiz pēc ievēlēšanas teikt „ņikō ņesaprōtū, paruskī pažalsta”.

            Kā Židrūns tajā dziesmā Par veceni (par to veceni, kura laikam atkal sēdēs eiro-pa-par-la-mentā) teica: ”Es nekad nespētu sist sievietei, bet ziniet... kad es redzu to vecen, man grrribās tā ...aāā!!!”

Redz ko viens puika štengri rūcis: