Gonzo Notes Nr.16 (ZS.II.o8)

Šodien beidzot sajutu, ka protu novērtēt & māku izmantot BRĪVDIENU...

Mazliet havajiešu sēnes & mazliet vīna + daudz miera, mūzikas & dabas bija taisni laikā.

Pirmo dienas/tripa daļu ar platleņķa redzokli klaiņoju pa dzīvokļa istabām, klausījos bītlus un ļoti ļoti smējos par sniega tīrītājiem. Bet patiešām, tas liek apjaust daudzu apkārtējo eksistences bezjēdzību. Kā sniega tīrītāji, kas centīsies savākt & sakārtot dabu, sakārtot to, kas lemts izkušanai, aizplūšanai mūžīgam plūdumam.

Nu un ka daudzi bļaustās: briesmīga steiga, kājas slapjas, grūti tikt cauri tādām kupenām. Bet kur ellē jums visiem tik ļoti jāsteidzas? Nav ko staigāt, kur nevar iziet pa dabas takām. Bet, ja nu ļoti vajag, gan tāpat tiksi cauri & tālu uz priekšu.

Un tad nu brienu tālu pa visu šo sniegoto apkārtni, skrienu pa upes gravām, garām & pāri kokiem, cauri visam tam plašumam.

P.S. Jau kuro reizi apjautu, ka Imants Daksis ir ģeniālākais, kas latvju neatkarīgajā mūzikā bijis & IR!